Aptuveni 1200 balsošanas iecirkņu Krimā atvērās astoņos no rīta, un būs atvērti līdz astoņiem vakarā. Biļetenos trīs valodās- krievu, ukraiņu un Krimas tatāru- uzrakstīti divi jautājumi. Viens ir par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai, otrs- par palikšanu Ukrainas sastāvā un atgriešanos pie 1992.gada konstitūcijas, kas autonomajai republikai piešķir lielākas pašnoteikšanās tiesības. Vietējās varas iestādes par apstiprinātu uzskatīs to jautājumu, kuru atbalstīs vairākums no referendumā nobalsojušajiem, neatkarīgi no vēlētāju aktivitātes.
Iecirkņos tiek izmantotas caurspīdīgas vēlēšanu urnas, un žurnālisti ziņo, ka nospiedošā vairākumā biļetenu atzīmēts variants par pievienošanos Krievijai. Prognozes liecina, ka šādu lēmumu varētu atbalstīt aptuveni 70% nobalsojušo.
Aģitācijas par palikšanu Ukrainā Krimā tikpat kā nebija, un tiek vēstīts, ka svētdien aģitācija par pievienošanos Krievijai novērota turpat iecirkņos.
Balsošana notiek laikā, kad Krimā uz ielām un pie Ukrainas militārajām bāzēm joprojām atrodas bruņoti vīri, ko vietējās varas iestādes dēvē par „pašaizsardzības vienībām”, bet daļa no kuriem ir Krievijas bruņoto spēku pārstāvji bez atpazīšanās zīmēm.
Turklāt daudzi, kas balsotu par palikšanu Ukrainā, referendumu boikotē, jo to uzskata par nelikumīgu. Krimas pamatiedzīvotāju Krimas tatāru tautas padome medžliss ir aicinājis visus Krimas iedzīvotājus boikotēt referendumu. Varas iestādes Kijevā norāda, ka tas ir antikonstitucionāls, jo saskaņā ar Ukrainas pamatlikumu, tautas nobalsošanu par valsts robežu vai kāda reģiona statusa mainīšanu jārīko visā Ukrainas teritorijā.
Krimas varas iestādes paziņojušas, ka referendumam reģistrēti 69 novērotāji no 23 valstīm. Bet Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) vēlēšanu novērotājus uz Krimu nesūtīja, paziņojot, ka „nav ievēroti pamatkritēriji lēmumam konstitūcijas ietvaros”. Turklāt, pagājušajā nedēļā Krimā bruņoti vīri neielaida arī EDSO nepabruņotos militāros novērotājus. Nav arī oficiālu Eiropas Savienības novērotāju. Kopienas delegācija Ukrainā paziņoja, ka ES negrasās atzīt, pēdiņās, „referenduma” rezultātus.
Savukārt Krievija balsojumu uzskata par likumīgu. Vēl vakar prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimunu atkārtoti uzstāja, ka referendums atbilsts starptautiskajām normām un atsaucās uz nāciju tiesībām uz pašnoteikšanos, kas noteiktas ANO hartā.
Krievija sestdien palika izolēta ANO Drošības Padomē balsojumā par ASV iesniegtu rezolūciju, kurā Krimas referendums pasludināts par spēkā neesošu un tiek aicināts visas valstis neatzīt tās rezultāts. Krievija izmantoja veto tiesības un rezolūciju bloķēja, bet no 15 padomes valstīm bija vienīgā, kas balsoja pret. Ķīna atturējās, un pārējās atbalstīja.
