Sīrijas pilsoņu karš kļuvis par vienu no smagākajiem un asiņainākajiem konfliktiem mūsdienu vēsturē, un tas notiek tepat pie Eiropas Savienības namdurvīm. Visam pamatā ir Arābu pavasara protesti 2011.gadā, kas notika daudzās valstīs un kurus Sīrijā valsti vadošais autoritārais līderis Bašars al Asads lēma apspiest ar brutālu spēku. Tā kā Asada režīms pirmkārt un galvenokārt pārstāv Sīrijā mazākumā esošos alavītus, kas politiski saistīti ar šiītu pasauli, bet vairākums valsts iedzīvotāju ir sunnīti, kas pieprasīja lielāku teikšanu savā zemē, tas noveda pie bruņota konflikta.
Sākotnēji aina bija salīdzinoši vienkārša: pret Asadu sacēlās daļa no viņa armijas – sunnītu virsnieki un karavīri, kā arī ievērojams skaits civiliedzīvotāju visā valstī. Asada režīms pret viņiem vērsās, bombardējot sunnītu apdzīvotās teritorijas ar kasešbumbām, kas arī radīja galveno tendenci – lielākā daļa šī kara upuru ir autoritārā režīma nogalināti iedzīvotāji. Tas kalpoja par iemeslu tam, ka Rietumi nostājās nemiernieku pusē, pat finansējot un apbruņojot viņus, taču šoreiz neiesaistoties militāri, kā tas bija Lībijā, un rīkojoties salīdzinoši pasīvi.
Pārāk ekstrēmi pat teroristiem
“Daīš” – apzīmējums teroristiskajam grupējumam, kas Rietumu pasaulē sevi dēvē par “Islāma valsti”. Apzīmējumam izmantota abreviatūru arābu valodā.
Pēc teroraktiem Parīzē eksperti un amatpersonas mudināja attiekties no apzīmējuma “Islāma valsts” un lietot “Daīš”, parādot, ka teroristi pat nosaukumā nedrīkst izvirzīt pretenzijas ne uz kādu valstisku formējumu.
“Daīš” gūto pieredzi nerimstošajā starpkopienu vardarbībā tagad izmantoja, lai iekarotu plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, izmantojot ļoti brutālas metodes – etnisko tīrīšanu, terorismu, galvu griešanu. Tas pat kļuva pārāk ekstrēmi pašai “Al-Kaidai”, tāpēc šī starptautiskā teroristiskā organizācija pēc astoņus mēnešus ilgas iekšējās cīņās sarāva saites ar to, atbalstot savus džihādistus Sīrijā – “Al-Nusra” fronti.
“Daīš” panākumi veicināja vispārēju mobilizāciju pret šiem spēkiem, konfliktā nācās iesaistīties kurdiem valsts ziemeļos, kuru pilsētām draudēja etniskā tīrīšana. Kurdi ir pasaulē lielākā etniskā minoritāte bez savas valsts un pašlaik ar dažādām metodēm cīnās par savu suverenitāti, demokrātisku un līdztiesīgu kurdu sabiedrību ne tikai Sīrijā. Eksistenciālie draudi no “Daīš”, kā arī viņu apdzīvoto vietu bombardēšana no valdības gaisa spēkiem noveda pie tā, ka, aizstāvot savas pilsētas, ar ieročiem rokās pret iebrucējiem cēlās gan sievietes, gan vīrieši. Paralēli sākās arī pirmās Sīrijas nemiernieku sadursmes ar “Daīš”, kas atvēra vēl vienu konflikta fronti.
Katrai pusei atbalstītāju netrūkst
Katrai no Sīrijas pilsoņu karā iesaistītajām pusēm ir savi atbalstītāji. Asada režīmam talkā nākusi Irāna – teokrātiskā šiītu valsts un ar to saistītie kaujinieki no kaimiņvalsts Libānas – ''Hezbollah'', kā arī citi šiītu grupējumi. “Daīš” un citu džihādistu grupējumu rindās karo lielākais skaits ārvalstu islāma radikāļu no visdažādākajām valstīm, un pārņemtie naftas lauki nodrošina ievērojamus ienākumus melnajā tirgū.
Rietumi nākuši talkā nemierniekiem un kurdiem. Pirms gada ASV un sešu arābu valstu gaisa spēki sāka “Daīš” pozīciju bombardēšanu. Šai misijai vēlāk pievienojās arī citas rietumvalstis, tostarp Francija.
Visu šo laiku Asada režīms zaudējis savas pozīcijas un, lai to stiprinātu, šogad septembrī savu misiju Sīrijā sāka arī Krievija. Pretēji apgalvotajam gan galveno uguni Krievijas gaisa spēki koncentrējuši pret mērenajiem nemierniekiem, lai atbrīvotu režīma karavīru ceļu starp lielākajām valsts pilsētām. Pēc Izraēlas ziņām, pat 90% no visiem uzlidojumiem vērsti pret nemierniekiem un tikai desmit – pret “Daīš”.
Tajā pašā laikā arī starptautiskā intervence novedusi pie tā, ka arī “Daīš” pašlaik ir zaudējis aptuveni ceturtdaļu savas teritorijas, kā arī sabombardēti tās kontrolētie naftas lauki.
Ir skaidrs, ka pret “Daīš” izvērstās operācijas nākotnē varētu tikai palielināties, taču pašlaik nekas neliecina, ka pārskatāmā nākotnē šim pilsoņu karam varētu būt kāds risinājums. Pašlaik izgāzušās divas miera sarunas Ženēvā. Un tagad diplomātiskie centieni atsākti sarunās Vīnē. Līderi paziņojuši, ka vēlas Sīrijā redzēt pārejas valdību, kurā būtu pārstāvētas karojošās puses, izņemot “Daīš”, pusgada laikā un demokrātiskas vēlēšanas pēc pusotra gada. Taču opozīcija jau tagad šo plānu nosaukusi par nereālu, liekot domāt, ka Sīrijas pilsoņu karš un ar to saistītās citas problēmas, tostarp bēgļu plūsma uz Turciju un tālāk uz Eiropu, tik ātri neatrisināsies.