ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns iepriekš paziņoja, ka atslēga krīzes atrisināšanai ir piecu valstu rokās - tās ir Krievija, ASV, Saūda Arābija, Turcija un Irāna.
ASV prezidents Baraks Obama, uzrunājot ANO Ģenerālo asambleju, kritizēja Krieviju par agresiju Ukrainā, tomēr norādīja, ka nevēlas izolēt Krieviju, bet strādāt kopā, lai stiprinātu starptautisko sistēmu, tostarp attiecībā uz risinājuma atrašanu Sīrijā.
Tomēr Obama uzsvēra, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads, kuru atbalsta Maskava, nevar palikt pie varas. „Kad diktators noslaktē desmitiem tūkstošu savu cilvēku, tā nav tikai vienas valsts iekšējā lieta. Tāpat arī, kad teroristu grupa nogriež galvas gūstekņiem, nogalina nevainīgos un paverdzina sievietes - tā nav vienas valsts drošības problēma, tas ir uzbrukums visai cilvēcei,” sacīja Obama.
“Kaut Sīrijā ir nepieciešams militārais spēks, tas nav pietiekami. Ilgstoša stabilitāte var būt tikai, kad Sīrijas iedzīvotāji vienojas dzīvot kopā miermīlīgi. ASV ir gatavas strādāt kopā ar jebkuru valsti, tostarp Krieviju un Irānu, lai atrisinātu konfliktu. Bet mums jāatzīst, ka pēc tik daudz asinsizliešanas nevaram atgriezties pie situācijas, kāda bija pirms kara,” norādīja ASV prezidents.
Pirmdienas vakarā paredzēta arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina runa, viņam Ņujorkā paredzēta tikšanās arī ar Obamu.
ANO Ģenerālo asambleju, kurā turpmākajās dienās ar runām uzstāsies pasaules valstu līderi, atklāja ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns. Aicinot uz vienošanos, viņš aicināja rast risinājumu krīzei Sīrijā.
„Sīrieši pamet savu valsti represiju, ekstrēmisma, posta un baiļu dēļ. Četru gadu diplomātiskā paralīze ANO Drošības padomē un citur ļāvusi krīzei kļūt nekontrolējamai,” sacīja ANO ģenerālsekretārs.
“Atbildība par šī konflikta izbeigšanu pirmkārt gulstas uz kaujās iesaistījām pusēm Sīrijā. Bet pēc risinājuma nepietiek lūkoties tikai Sīrijas iekšienē. Konfliktu arī uzkurina reģionālās lielvaras un sāncensība. Ieroči un nauda, kas ieplūst valstī, uzkurina liesmas. Ir pienācis laiks, it īpaši ANO Drošības padomei un galvenajiem reģiona spēlētājiem spert soli uz priekšu. Atslēga risinājumam jo īpaši ir piecu valstu rokās - tās ir Krievija, ASV, Saūda Arābija, Irāna un Turcija. Bet, kamēr viena puse neiesaistīsies kompromisos ar otru, ir velti sagaidīt izmaiņas,” uzsvēra Bans Kimuns.
Iepriekš krievu mediji citēja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvju teikto, ka ir plāni izveidot starptautisku kontaktgrupu Sīrijas konflikta risināšanai, kurā būtu iesaistītas piecas Bana Kimuna minētās valstis, kā arī Ēģipte.
ANO ģenerālsekretārs atgādināja, ka pasaulē humānā palīdzība nepieciešama 180 miljoniem cilvēku, 60 miljoniem nācies pamest savas mājas. Tomēr valstis joprojām nav ziedojušas pietiekami, lai efektīvi palīdzētu, norādīja ANO vadītājs.
„Pasaules humānās palīdzības sistēma nav salūzusi. Tā ir izputējusi. Mēs nesaņemam pietiekami naudas, lai glābtu dzīvības. Mums ir aptuveni puse no nepieciešamā, lai palīdzētu cilvēkiem Irākā, Dienvidsudānā un Jemenā. Un tikai trešā daļa Sīrijai. Mūsu palīdzības plāns Ukrainai saņēmis tikai 39% finansējuma,” sacīja Bans Kimuns.
Viņš arī aicināja Eiropu darīt vairāk, paužot, ka nevajadzētu būvēt sienas, bet domāt, kā risināt krīzes iemeslus.
Iepriekš tika ziņots, ka Krievija, Sīrija, Irāna un Irāka ir vienojušās izveidot Bagdādē kopīgu informācijas centru, kurā tiktu koordinēta cīņa pret grupējumu „Islāma valsts”. Putins intervijā paziņoja, ka Sīrijas valdības armija cīnās pret teroristiskām organizācijām un Krievija „būtu priecīga atrast kopīgu pamatu kopīgai cīņai pret teroristiem”. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs gan norādījis, ka darbs vēl nav koordinēts un ASV ir bažas par to, kā notiks tālākā rīcība.
Vairākas Eiropas valstis jau likušas saprast – kaut Asadam galu galā ir jāaiziet un viņš nevar būt daļa no Sīrijas nākotnes, tomēr viņam varētu būt loma politiskā noregulējuma atrašanā.
Sīrijā karš notiek jau aptuveni četrus gadus. Tā laikā dzīvības ir zaudējuši ne tikai 250 000 cilvēku, bet daudzi ir devušies bēgļu gaitās vai nu Sīrijā uz citiem reģioniem, vai uz tuvējām valstīm – Jordāniju, Libānu, Turciju, vai arī uz kādu no Eiropas valstīm.
