Gan ES, gan Krievija, gan paši Ukrainas politiķi šo dienu gaidīja ar lielu nepacietību, jo tieši no šodien pieņemtajiem lēmumiem būtu atkarīgs, cik veiksmīga būs turpmākā Kijevas integrācija ES. Taču ceturtdien Ukrainas parlaments neatbalstīja nevienu no sešiem iesniegtajiem likumprojektiem, kas ļautu notiesātajai ekspremjerei Jūlijai Timošenko doties ārstēties uz ārvalstīm. Šāda likumprojekta pieņemšana ir viena no galvenajām Briseles prasībām asociācijas līguma parakstīšanai. Taču tagad faktiski ir likvidētas jebkādas iespējas parakstīt līgumu nākamnedēļ paredzētajā Viļņas samitā.
Nedaudz vēlāk Ukrainas valdība pieņēma lēmumu apturēt turpmāko ES asociācijas līguma sagatavošanās procesu. Valdības lēmumā teikts, ka šāds lēmums pieņemts «Ukrainas nacionālās drošības garantēšanai».
Šāds lēmums pieņemts ar mērķi daudz detalizētāk izpētīt un izstrādāt kompleksos pasākumus, kuri Ukrainai ir jāizpilda, lai atjaunotu zaudētos rūpniecības un tirdzniecības apjomus ekonomiskajās attiecībās ar Krievijas Federāciju un citām NVS valstīm. Tāpat nepieciešams celt iekšējā tirgus līmeni, kas nodrošinātu labas Ukrainas attiecības arī ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šie ir galvenie starptautisko tiesību principi un pamats valsts ekonomiskajai drošībai.
Kā paziņojis Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, Ukraina nebūt neaptur eirointegrācijas procesus. Vienlaicīgi Ukrainas prezidents piedāvājis izveidot trīspusēju Ukrainas, ES un Krievijas tirdzniecības komisiju, kas risinātu dažādus tirdzniecības jautājumus triju pušu starpā.
Lai arī teorētiski joprojām pastāv cerība, ka ES ar Ukrainu asociācijas līgumu tomēr varētu parakstīt par spīti visam, kā norāda Latvijas ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds, pašreizējā situācijā visvairāk ir iedragāta pašas Ukrainas reputācija. Taču arī ES būtu jāpārdomā sava politika. „Var jau teikt, ka no vienas puses Krievija ir uzvarējusi, taču no otras puses zaudētāja ir ES. Iniciatīva līdz šim piederēja ES, bet Krievija ir draudējusi un šaustījusi ar pātagu, brīdinājusi un neko tiešā veidā pievilcīgu nav piedāvājusi. Es domāju, ka šeit Eiropai atkal būtu jāpārdomā, ka ar politisko moralizāciju vien nepietiek. Ir jāpieslēdz arī citi instrumenti, tostarp piedāvājot finansiālu palīdzību vai burkānu, no kā ir grūti atteikties. Tieši to Krievija laiku pa laikam ir spējusi izspēlēt. Tomēr vislielākā zaudētāja varētu būt Ukraina, jo tā ir parādījusi, ka uzticēties šai valdībai ir pietiekoši grūti," vērtē Sprūds.
Viņš norāda, ka Janukovičs, iespējams, ir centies darīt visu iespējamo, lai saglabātu savas pozīcijas 2015. gada prezidenta vēlēšanās. Savukārt Ukrainas Situāciju modelēšanas aģentūras direktors, polittehnologs Vitālijs Bala ir pārliecināts, ka asociācija slīguma neparakstīšana var pārvilkt strīpu Janukoviča karjerai. „Par asociācijas līguma neparakstīšanu atbildēt nāksies 2015. gadā. Tieši tāpēc es neizslēdzu, ka līguma neparakstīšana var pārvilkt svītru Viktora Janukoviča iespējām tikt pārvēlētam 2015. gadā. Tas tāpēc, ka ne Maskava, ne Brisele, ne Vašingtona nevēlēsies sadarboties ar Ukrainas valdību, kas tik lielu valsti ir padarījusi par neprognozējamu," uzsver Bala.
Asi uz notikušo reaģējusi arī Ukrainas opozīcija, kas jau paziņojusi, ka ir jāierosina Janukoviča atstādināšanas un valdības atlaišanas procedūra. Opozīcijas paziņojumā teikts, ka Janukoviča rīcība ir vērtējama kā valsts nodevība.
