Ukrainas parlaments, kur tagad vairākumā ir līdzšinējās opozīcijas spēki, pieņēmis lēmumu par 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu un atgriešanos pie parlamentāri prezidentālas iekārtas. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, taču zaudēs spēku, ja prezidents Viktors Janukovičs parakstīs iepriekšējā dienā pieņemto likumu par 2004.gada konstitūcijas normu atjaunošanu.
Pēc līdzšinējā Radas spīkera Vladimira Ribaka atkāpšanas sestdien ievēlētais parlamenta spīkers Aleksandrs Turčinovs apsveica deputātus ar "konstitucionālās kārtības atjaunošanu" un paziņoja, ka nekavējoties lēmumu parakstīs saskaņā ar vienošanos starp viesiem politiskajiem spēkiem.
Augstākā Rada arī iecēlusi arī jaunu iekšlietu ministra vietas izpildītāju. Tas ir partijas "Batkivščina" deputāts Arsens Avakovs. Viņš stājas par vardarbības un spēka pielietošanu vainotā Vitālija Zaharčenko vietā, kuru deputāti atstādināja piektdien. Gan jaunievēlētais spīkers Turčinovs, gan Avakovs ir tuvi bijušās premjeres Jūlijas Timošenko sabiedrotie.
Deputāti sestdien gatavojas izskatīt arī jautājumu par prezidenta Janukoviča impīčmentu. Pats Janukovičs sestdien atstāja prezidenta rezidenci un viņa atrašanās vieta nav zināma, tiek pieļauts, ka viņš pametis valsti.
Turčinovs vērsās pie deputātiem un prezidenta administrācijas darbiniekiem, lūdzot nekavējoties noskaidrot, kur atrodas Janukovičs. Pēc jaunievēlēta spīkera teiktā, Janukoviča atrašanās vieta jānoskaidro, lai varētu apzināt iespējas viņam parakstīt parlamenta pieņemtos likumus.
Kijevas centru un līdz ar to valdības kvartālu savā kontrolē pārņēmuši protestētāji. Pie Augstākās Radas ēkas sapulcējušies simtiem cilvēku, tur uzstādīti skaļruņi, un cilvēki uzmanīgi seko līdzi debatēm.
Latvijas Radio 4 speciālkorespondente Kijevā Olga Dragiļeva Latvijas Radio stāstīja, ka pūlis pie parlamenta ēkas ļoti uzmanīgi seko līdzi parlamenta sēdē notiekošajam, cilvēki noskaņoti nopietni un neiztika arī bez incidenta – cilvēki uzbruka kādai automašīnai, kurā atradās drošībnieki. Pašaizsardzības grupu vadītāji apgalvo, ka kontrolē situāciju, bet viss būs atkarīgs no tā, ko lems Augstākā Rada.
Visas administratīvas ēkas apsargā milicija sadarbībā ar opozicionāru spēkiem, nenotiek demolēšana, protestētāji neiet iekšā ēkās un uzturas uz ielas.
Jau ziņots, ka piektdien Janukovičs un opozīcija parakstīja vienošanos, kas paredz nekavējoties uzsākt konstitucionālo reformu ne vēlāk kā decembrī sarīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Tāpat paredzēts apstiprināt jaunu vēlēšanu likumu, izmeklēt vardarbības aktus, neizsludināt valstī ārkārtas stāvokli. Vienošanās arī paredz, ka abām pusēm ir aktīvi jāiesaistās dzīves normalizēšanā gan Kijevā.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
