Vārds - Josifs. Vecums – 46 gadi. Bēdzis no pilsoņkara Sudānā. Pats uzskata, ka viņam paveicies. Darba nav, bet ir apprecējies un dzīvo Maltā.
„Es gribētu braukt uz Austrāliju!” Josifs spriež, atbalstījies pret tilta metāla margām.
Zem mums plūst zaļi, biezi kanāla ūdeņi, kuros slīd saķepuši plēves gabali un šaudās sīku, vizuļojošu zivju bari. Mēs esam satikušies pie viena no Maltas bēgļu centriem, kas iekārtots bijušajā skolā. Te uzturas tie iebraucēji, kam izsniegtas atļaujas palikt Eiropā. Josifs gan te vairs nedzīvo.
„Kāpēc gribi tieši uz Austrāliju?” prasu un Josifs atbild - esot dzirdējis, ka tur respektē cilvēkus un varot atrast tādu darbu, kādu vien vēloties. Par to, ka Austrālijai patiesībā ir ļoti stingri noteikumi un ielaiž tikai kvalificētus strādniekus, viņš negrib ne dzirdēt.
Žokeja cepurē un žaketē, kas trīs izmērus par lielu, Josifs izskatās pēc zēna ar veca vīra seju. Viņam nav matu un piere, kuru nenosedz cepure, klāta apdeguma rētām.
Josifs ir no Āfrikas valsts Sudānas, dzīvojis pie pašas robežas ar Darfūru, kur jau gadiem notiek asiņains pilsoņkarš. Neuzdrošinos vaicāt, vai rētas no turienes. Josifs esot bijis Vācijā, Šveicē, bet tomēr atgriezies Maltā. „Apprecējos,” viņš paceļ plaukstu un kalsnajā zeltnesī uzmirdz gredzens. „Tagad esmu maltietis.”
„Un ko tu dari?” vaicāju.
„Smagu, smagu darbu,” Josifs uzsit ar kāju pa tilta bruģi, „Lieku šitos.”
„Taisi ceļus?”
„Jā, jā.”
„Esi mēģinājis meklēt darbu, piemēram, Baltijā?” ieminos, „Ak, nē, nē,”…Josifs atgaiņājas. „Tur man nepatīk.”
Maltā viņš esot nokļuvis laivā no Lībijas, savukārt no Sudānas uz Lībiju ceļojis pāri tuksnesim.
„Vai tu zini, kas ir tuksnesis?” Josifs vaicā. „Nu, lūk, starp Sudānu un Lībiju ir liels tuksnesis. Daži cilvēki nomirst, daži izdzīvo. Es…man paveicās… Mēs braucām autobusos, lielos autobusos,” Josifs stāsta.
Mēs kādu brīdi atkal klusējam un raugāmies duļķainajos kanāla ūdeņos. Pie bēgļu centra aizslēgtas kafejnīcas priekšā ar uzrakstu „Tīģerbārs” sasēduši jauni vīrieši.
„Tu tikai neliec mani „Feisbukā! Es jau tā te par daudz runāju,” Josifs saka un pasper akmeni uz kanāla pusi. Īss plunkšķis izjauc atspulgu.
