"Tas man tāds dzīves sapnis bija, gribēju aptieku visu apzināto mūžu," stāsta farmaceite Ludviga, kura daudzus gadus strādājusi lielo tīklu aptiekās Rīgā un nu atvērusi savu aptieku – Tērvetes novada Ausgstkalnē, mazā pagastā Lietuvas pierobežā. Pārvākusies kopā ar visu ģimeni, kurā ir trīs bērni. Rīgā būtu palikusi, ja vien būtu tāda iespēja, taču galvaspilsētā jaunas aptiekas atvērt vairs nevar – pieļautais maksimums sasniegts.
Rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" vēl lasi:
Aptiekās ir saraksti ar primāri iesakāmām zālēm un bonusi par to pārdošanu
Konkurences padome bezspēcīga pret mazo aptieku nonākšanu lielo ķēžu rokās
«Mēness aptieku» tīkls pārņem Madonu un virkni citu pilsētu
Veselības ministre Čakša un viņas priekšgājēji kūtri iegrožot lielos zāļu tirgoņus
Ciblas dzīve bez aptiekas: zāles no Krievijas vai autoveikala
Aptieku ķēdes muskuļus varēja audzēt ar lobija un deputātu gādību
Kā «Mēness aptiekas» tiek pie kārotās vietas Stradiņa slimnīcā
KARTE: Aptieku biznesā auguši tīkli, bet mazāk neatkarīgo aptieku
"Sēdēju ar mazo meitiņu bērnu kopšanas atvaļinājumā, vienkārši atvēru aptieku karti. Pirms tam izrunājot, apspriežoties ar ģimeni, sāku pētīt, kurā vietā varētu būt tā vieta, kur nepieciešama aptieka. Un tā viss sakrita, ka viens no variantiem bija Tērvetes novads," klāsta Ludviga.
Vēl gan nav pagājis pietiekoši ilgs laiks, lai izdarītu galīgos secinājums – aptieka atvērta vien kopš pērnā gada 18.novembra, taču jau tagad esot sajūta, ka tas bijis tā vērts.
Arī vietējie iedzīvotāji, kuri pirms tam pēc zālēm nereti braukuši uz Lietuvu, esot liels atbalsts. Pat pēc vizītēm pie ārstiem Dobelē vai Jelgavā dakteru izrakstītās zāles nepērk vis šajās pilsētās, bet gan sava pagasta jaunajā aptiekā.
Par to, kā bijis strādāt tīklu aptiekās, Ludviga detaļās stāstīt vairās, taču atzīst – savā aptiekā ir pati sev saimniece, un tas ir izšķiroši. "Te tu esi farmaceits pilnā vārda nozīmē," atzina Ludviga.
Ne visiem, kas grib, gan izdodas savu aptieku nodibināt. Par to sapņojis arī farmaceits Lauris Bernāns, kurš šobrīd strādā vienā no tīkla aptiekām Rīgā. Taču pārvākties uz laukiem īsti negrib, un arī tur nemaz nav tik daudz variantu.
"Pirms diviem gadiem, jā, es mēģināju atvērt savu aptieku. Kad ierados Zāļu valsts aģentūrā, tad Zāļu valsts aģentūra man norādīja konkrētu vietu. Tā bija Zilupe – tur neesot pietiekošs skaits ar aptiekām. Tad es sazinājos vēlreiz ar Zāļu valsts aģentūru, un viņi man piedāvāja: ja es atrodu vietu Rīgā un tur tiešām ir tie metri un tie iedzīvotāji, viss tas skaits, un, ja es atrodu, tad es varu vērt arī Rīgā.
Tad es it kā to vietu atrodu, un tad es, individuāls cilvēks, nevaru paspēt un šo vietu paņemt, jo aptieku ķēžu tīklos ir vesela grupa, kas jau izmeklē tās vietas," atzina Bernāns.
Sapnis par savu aptieku nekur gan nav pazudis, jo Lauris neslēpj – tīkla aptiekā līdz galam nevar justies komfortabli.
"Ir jāizpilda plāns – tas viss notiek pēc plāna. Šinī mēnesī mēs izpildām šīs firmas plānu. Jā, tas viss ir uz plānu. Protams, lielās aptiekas piedāvā veselības apdrošināšanu un šādas tādas lietas, bet tas motivē ļoti īslaicīgi," atzina Bernāns.
Lai farmaceiti varētu atvērt savas aptiekas, pirms diviem gadiem daļa no viņiem vērsās arī Satversmes tiesā, taču tā pieteikumu noraidīja. Farmaceitu pārstāvis Edgars Zelderis gan norāda, ka mēģinās vēl:
"Protams, tirgu nevar atvērt, jo tas nozīmēs, ka te būs ne mazums lielu uzņēmumu, kas vēlēsies pievienoties šim tirgum. (..) Galvenais mērķis, lai tomēr paši farmaceiti var atvērt aptieku."
Par to iestājas arī Konkurences padome, tiesa, pret ir Farmaceitu biedrība. Tās vadītāja Kitija Blumfelde saka, ka gluži bez ierobežojumiem nevarot. Turklāt baidās, ka, izdarot šādu atkāpi, atkal tiks pavērts ceļš tīklu aptiekām, kas sākotnēji it kā farmaceitu atvērtās aptiekas tāpat pārņems.