Viena no iecerēm plānota Skanstes ielas apkaimē, blakus plānotajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Kompleksā iekļauta apjomīga konferenču telpa, mazāka koncertzāle, kā arī sabiedriskās ēdināšanas sektors un viesnīcu bloks.
Līdzīgi ieplānots arī centrs Zaķusalā, kur par pamatu ņemts septiņdesmitajos gados veidotais televīzijas un radio centra projekts. Savukārt Kongresu nama rekonstrukcijā paredzēts paplašināt un modernizēt jau esošās telpas.
Kultūras ministrija (KM) paredz, ka koncertzāles kompleksā ik gadu jānotiek 60 līdz 100 simfoniskās un akustiskās mūzikas koncertu un zālē jābūt 1400 klausītāju vietām. Turklāt neiztrūkstošām jābūt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) darba un mēģinājumu telpām, kā arī citām pasākumu palīgtelpām. Projekta īstenošanai ministrija redz trīs koncertzāles finansēšanas variantus. Viens no tiem ir – būvēt to par valsts budžeta līdzekļiem, otrs – sadarbība ar Rīgas pilsētu, un trešais – paveikt to, sadarbojoties ar privātajiem ieguldītājiem.
“Kutūras ministrija redz, ka projekts varētu, visticamāk, tikt īstenots sadarbībā ar privāto partneri publiskās un privātās partnerības ietvaros,” norāda KM Valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone. “Kultūras ministrijas un valsts rīcībā ir Eiropas Savienības fondu finansējums.”
Savukārt “Rīgas koncertzāles" projekta uz AB dambja autors arhitekts Andis Sīlis uzskata, ka valsts kārtējo reizi mēģina atrisināt savas problēmas, “uzsēžoties uz astes privātajam investoram”.
Šodien notikušās diskusijas dalībnieki tomēr nespēja vienoties, kurš no piedāvātajiem variantiem būtu optimālākais. Taču ministrijas pārstāvji uzsver - šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumu par projekta atbalsta modeli un tikai pēc tam detalizēti lemt, kuru no trim šī brīžam piedāvājumiem īstenot. Ja process noritēs raiti, to būtu iespējams īstenot pat ne tik tālā nākotnē.
