Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums neizsniegt būvatļauju Latvijas Okupācijas muzeja piebūves jeb Gunāra Birkerta projektētā "Nākotnes nama" celtniecībai raisījis gan pasūtītāja – Kultūras ministrijas, gan projekta virzītāja – VAS "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ), gan izpildītāja – arhitektu biroja „5.iela” sašutumu. Nepilnas deviņas lappuses garā būvatļaujas atteikuma pamatotību šobrīd vērtē juristi, tad lems par tālāku rīcību.
"Jāsaka godīgi, šis ir tas gadījums, kad ar administratīvām procedūrām var vai nu palīdzēt, vai norakt projektu," uzskata Melbārde.
"Mēs uzskatām, ka tas [projekts] ir novests līdz tādai stadijai, ka būvatļauju vajadzēja saņemt," saka VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.
"Argumentu, lai nepieņemtu lēmumu, ir pietiekoši daudz, un tos vienmēr var atrast. Es redzu šeit nevēlēšanos pieņemt lēmumu," norāda arhitektu biroja "5.iela" vadītājs un Okupācijas muzeja pārbūves tehniskā projekta autors Ints Pujāts.
"Visloģiskākais risinājums būtu būvvaldei pieņemt lēmumu izsniegt būvatļauju ar nosacījumiem, bet būvvalde ir izvēlējusies citu ceļu – iedzīt šo projektu strupceļā un rosināt šo procesu faktiski no jauna," skaidro Melbārde.
Kopš vairāki arhitekti iebilda pret "Nākotnes nama" celtniecību, cīņa ap Okupācijas muzeja rekonstrukciju ir kļuvusi par cīņu "kurš kuru".
Vērojamas divas izvēlētās taktikas, konstatējuši "Kultūršoka" veidotāji. Rīgas pilsētas būvvalde vai nu pēc savas iniciatīvas vai, izpildot Rīgas domes vadības norādījumus, veikli manipulē ar valstī spēkā esošiem likumiem, pamana tajos to, ko grib pamanīt, un ignorē to, ko tai nav izdevīgi ņemt vērā. Šādi pamatota būvatļaujas neizsniegšana, šādi veiktas iepriekšējās darbības. Raidījumā minēti divi šādas taktikas piemēri.
"Tā arī projekta attīstītāji neiesniedza būvvaldē līdz janvāra beigām koriģētu būvprojektu, kurš atbilstu visām Būvniecības likuma prasībām, tai skaitā netika arī saņemts pozitīvs pilsētas galvenā arhitekta slēdziens.Tas netika izdarīts, tāpēc būvvaldei nācās pieņemt lēmumu to [projektu] noraidīt," norāda Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. "Būvvalde sarīkoja šo publisko diskusiju. Mēs nācām pretī un paši noorganizējām, lai beidzot būtu šī saruna ar sabiedrību.''
VNĪ pārstāvis Arnis Blodons, komentējot šos argumentus, uzsver, ka varētu piekrist par projekta uzlabojumu nepieciešamību un VNĪ labprāt uzklausītu būvvaldi, taču VNĪ gaidīja no būvvaldes kvalificētu dokumentu. Savukārt, oponējot Vircavam par publisko diskusiju, Blodons atgādina, ka likumā prasītā publiskā apspriešana notikusi 2007.gadā.
Būvvaldes rīkoto publisko diskusiju rezultātā projekta autori izveidoja vēl vairākas skices ar iespējamiem projekta vizuāliem risinājumiem, kas attālinās no Gunāra Birkerta sākotnējās ieceres. Tieši tos būvvalde esot vēlējusies redzēt pievienotus iesniegtajam būvprojektam, taču projekta virzītājs pamanīja lamatas un diskusiju laikā radušos vizuālos papildinājumus neiesniedza.
"Ja VNĪ būtu paši proaktīvi šo projektu koriģējuši, iesnieguši koriģētu, viņi visdrīzāk saņemtu atbildi – šis jau ir jauns projekts, un jāsāk process no sākuma," komentē kultūras ministre.
Otrs taktiku raksturojošs piemērs ir būvvaldes atsauce, ka pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis neiesaka izsniegt būvatļauju šim projektam. Atteikuma saņēmēji kopīgā paziņojumā iepriekš norādīja - pilsētas arhitekta viedoklis nav būvvaldei saistošs. Tai saistošs ir Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes viedoklis. 13. janvāra sēdē, kurā piedalījās arī būvvaldes pārstāvis, padome atbalstīja Okupācijas muzeja risinājumu, kas ir pēc iespējas tuvāks koncepcijas autora Gunāra Birkerta oriģinālajai iecerei. Tiesa gan, sēdes protokols tika izsūtīts tikai 28. janvārī.
"Ir lēmums par variantu numur 1, kas ir Birkerta autentiskā skice. Tur nav nekādu šaubu nevienu mirkli," atzīst Ints Pujāts.
Būvvalde tikmēr atsaucas uz pilnīgi pretēju padomes lēmumu, kurā pērn vasarā padome atbalstīja tādu muzeja risinājumu, kurā maksimāli tiktu saglabāta esošā substance, proti, pašreizējā muzeja ēka.
"Tur ir diezgan skaidri pateikts, ka ir maksimāli jārespektē esošās muzeja ēkas substance. Tā melns uz balta ir rakstīts," - tā Vircavs.
Savukārt Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta aizstāvji argumentē ar nacionālo interešu svarīgumu, kurām var pielāgot un pat upurēt valstī pastāvošos likumus. Jaušot, ka būvatļauju nesaņems, pērn rudenī pieci Saeimas deputāti sagatavoja likumprojektu – grozījumus Okupācijas muzeja likumā, kas paredzētu Okupācijas muzejam piešķirt nacionālo interešu objekta statusu.
Taču minētais likumprojekts pagaidām palicis bez virzības. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) stāsta, ka likumprojekts šobrīd atrodas uz galda, bet tādā formā, kādā tas tika iesniegts, to atbalstīt nevar.
"Šajā likumprojektā ir iekšā normas, kas ir pretrunā ar varas dalīšanas principu starp parlamentu un valdību," skaidro Vucāns.
No Okupācijas muzeja direktora teiktā izriet, ka nemaz nav bijis nopietna nodoma likuma grozījumus veikt. Solījumi panākt nacionālo interešu objekta statusu bijuši mājiens būvvaldei.
Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels atzīst, ka cerējis uz laikus pieņemtu likumprojektu, taču atbildīgās iestādes to novilcinājušas līdz pēdējam.
Paredzams, ka tagad, kad būvatļauju parastā kārtībā nav izdevies iegūt, grozījumi likumā ritēs aktīvāk.
"Mūsu soļi ir saistīti ar grozījumiem Okupācijas muzeja likumā. Acīmredzot, tas ir vienīgais ceļš, kā mēs šo projektu tālāk dzīvē varam ieviest," saka Melbārde.
Savukārt būvvaldes vadītājs uzskata, ka projekts "Nākotnes nams" tiek virzīts ar pagātnes metodēm, proti, ar tādām, kas raksturīgas nevis demokrātiskai, bet totalitārai sabiedrībai.
Palicis tikai nepamanīts, ka nacionālo interešu objekta statusam ir tikai divas priekšrocības – būvatļauju šādam objektam jāizsniedz, pat ja tas ir pretrunā ar pašvaldības detālplānojumu, kas Okupācijas muzeja gadījumā nav šķērslis. Otra – gadījumā, ja trešā puse tiesā apstrīd objektam izsniegtu būvatļauju, būvniecība tiesvedības laikā neapstājas. Tas gan iespējams tikai, ja būvatļauja vispār ir saņemta.
Izkļūšanai no strupceļa ir četri varianti, norāda raidījuma "Kultūršoks" veidotāji. Mēneša laikā būvvaldes lēmumu ir iespējams apstrīdēt. Ir iespējams iesniegt apstiprināšanai jaunu skiču projektu. Ir iespējams visu sākt no sākuma un sagatavot iesniegšanai jaunu būves tehnisko projektu. Un ir iespējams piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Iesaistītās puses sola tuvākajā laikā sanākt kopā un pieņemt lēmumu.
"Tā saruna varētu būt par kvalitatīvu projekta pilnveidi, saglabājot Birkerta koncepciju kā pamatu," norāda Melbārde. "Maz ticams, ka vienosimies par scenārijiem, kas prasīs no valsts lielus budžeta līdzekļus."
"Es pieļauju, ka tur var runāt par kaut kādiem papildinājumiem, kas saistīti ar projekta korekciju vai finanšu pārcēlumiem, ņemot vērā, ka termiņi mainīsies. Bet es būtu ļoti uzmanīga, runājot par pilnībā jaunu projektu, kas nozīmētu to, ka iepriekšējie līdzekļi ir neracionāli izšķiesti," saka kultūras ministre, piebilstot, ka, visdrīzāk, plānotajā termiņā līdz 2017.gada septembrim muzeja rekonstrukciju neizdosies pabeigt. Veiksmīga iznākuma gadījumā tas varētu būt 2018.gads.
