Uzņēmuma "Preiļu celtnieks" komercdirektors Egīls Stikāns atklāj, ka šobrīd tiek strādāts pie desmit pili rotājošo tornīšu atjaunošanas, lai iespējami ātrāk varētu uzlikt sarežģīto jumta konstrukciju. Pēc tam pamazām līdz nākamā gada beigām paredzēts pabeigt darbus pie pārējās fasādes.
Darbu vadītājs izrāda arī pils iekšpusi – padrūmas un tukšas sienas, bez logiem, grīdas un griestiem. Pēc ugunsgrēka no senās greznības nav saglabājies itin nekas. Strādnieki tur jauc maisījumu un paši lej trīs apaļlapu ķieģeļus, ko izmantos vējtvera restaurācijai.
Kā atklāj Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciālists Vadims Maksimovs, Preiļu pils celtniecība datējama ar 19. gadsimta sākumu. Jau izsenis tā esot pilsētas pērle
"Preiļu pils atbilst historisma laikmetam Latvijā, var teikt, ka tā ir neogotikas pērle, kas ir skaistākā muiža Latgalē un varbūt pat visā Latvijā," teica Maksimovs.
Preiļu muižas kompleksu ar visām tajā esošajām ēkām un ainavu parku izveidojusi grāfu Borhu dzimta, kas ir viena no senākajām vācu izcelsmes muižnieku dzimtām Latvijā. Šī dzimta tur dzīvojusi sešus gadsimtus.
"Ļoti žēl noskatīties uz šīm te brūkošajām ēkām, kuras jāglābj – būtībā tas bija pēdējais brīdis, kad tās vēl var izglābt.
Un ja mēs vēl ievilktu [darbus], tad diemžēl Preiļu pils ietu bojā un to vairs nebūtu iespējams atjaunot,” sprieda Maksimovs.
Līdz šim pilī veikti vien dažādi nostiprināšanas darbi. Tomēr aizvadītā gada nogalē nopietnas Preiļu pils restaurācijas uzsākšanai vietējā pašvaldība ar astoņu deputātu atbalstu no Valsts kases aizņēmusies teju 500 000 eiro.
"Mēs redzam, ka uzreiz lielu summu mazam novadam neiedos un tāpēc projekts ir sadalīts pa etapiem, lai līdzekļus piesaistītu pakāpeniski," skaidroja Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda.
Pēc viņas teiktā, pils pirmā un trešā stāva telpas plānots piedāvāt uzņēmumiem. Arī otrajā stāvā telpas tiks piedāvātas uzņēmumiem, taču tur atradīsies arī muzejs. "Tā kā maksimāli centīsimies uz sevi atstāt mazāku slogu," teica Plivda.
Savukārt Preiļu novada deputāts Aigars Zīmelis, kurš balsojis pret šādām pašvaldības kredītsaistībām, uzskata, ka ainavu parka sakārtošana teju 42 hektāru platībā būtu bijis prioritārāks darbs par pils rekonstrukciju.
"Ja mēs būtu sākuši kārtot parku, to tik tiešām pilsētas iedzīvotāji būtu novērtējuši. Un tas būtu tas, kas reāli piesaistītu cilvēkus. Pili varam iekonservēt un pie tā apstāties," uzskata Zīmelis.
Neskatoties uz pašvaldības pieņemtā lēmuma iespējamo nepopularitāti, vietējie iedzīvotāji ir noilgojušies pēc krāšņās pils atdzimšanas.
Līdz nākamā gada nogalei plānots Preiļu pilij atjaunot visus tornīšus, nomainīt jumtu un nostiprināt pamatus, tādējādi novēršot pils stāvokļa pasliktināšanos. Savukārt pils restaurācijas darbu turpināšanai jau šobrīd ir uzsākta ziedojumu vākšana.
