Plānotais līgums un arī likumdošana neparedz iespējas valdībai tiešā veidā iejaukties "airBaltic" lēmumu pieņemšanā par jaunu lidmašīnu floti, tomēr līdz šim uzņēmums vēl nekādu lēmumu par lidmašīnu iegādi neesot pieņēmis.
Šādu lēmumu pieņemot, "airBaltic" jaunajam akcionāram tomēr būs jāņem vērā arī valsts kā akcionāra un uzņēmuma intereses un jārūpējas par to, lai darījums nepārkāptu Latvijas starptautiskās saistības, norāda satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis ("Vienotība").
"Akcionāru līgums neparedz kādu konkrētu lidmašīnu - ne "Sukhoi", ne kādu citu iegādi. Attiecīgi tā ir sabiedrības vadības kompetence un atbildība par to. Arī valdība saskaņā ar Komerclikumu nevar norādīt konkrēti, kā rīkoties sabiedrības valdei, veicot tieši ikdienas komercdarbību," norādīja Kozlovskis.
Savukārt premjerministre Laimdota Straujuma ("Vienotība") uzsvēra, ka lēmums par labu sadarbībai ar vācu investoru pieņemts, ņemot vērā arī prominentu konsultantu ieteikumus.
Gan par aviācijas nozari atbildīgā Satiksmes ministrija, gan valdības vadītāja vairākkārt arī uzsvēra to, ka sabiedrībā pretrunīgi vērtētā investora piesaistīšana tiek uzskatīta par īstermiņa risinājumu līdz laikam, kamēr aviokompānijai tiek piesaistīts stratēģiskais investors.
"Jau 3.novembrī pieņemtais lēmums ir īstermiņa risinājums, un valdības mērķis ir īsākā termiņā atrast stratēģisko investoru, ar kuru kopā nodrošināt nacionālās aviokompānijas izaugsmi un attīstību," teica Ministru prezidente.
Nacionālās aviokompānijas vadība piektdien paziņoja, ka valdības ceturtdien, 19.novembrī, pieņemtais lēmums pieņemt vācu investora piedāvājumu ir nozīmīgs "airBaltic" tālākai attīstībai.
Uzņēmuma vadība rēķinās, ka šādi lems arī Saeima, jo "airBaltic" vadībai nav rīcības plāna, ko darīt gadījumā, ja noraida finanšu investoru un kur ņemt resursus iecerētajai ieplānoto lidmašīnu iegādei reģionālajiem pārvadājumiem, teica aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.
Viņš atzina, ka kompānija vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu reģionālo lidmašīnu iegādi, tostarp par Krievijā ražoto «Sukhoi» lidmašīnu pirkšanu, Taču Gauss vairs neslēpa, ka uzņēmums Krievijā ražotās lidmašīnas jau ir iekļāvis savā biznesa plānā. Tiesa, “airBaltic” vadītājs uzsvēra, ka tas darīts, vadoties tikai no saimnieciskā izdevīguma apsvērumiem, un lēmums var tikt mainīts, ja kāda cita piegādātāja lidmašīnas izrādīsies izdevīgākas.
Kā uzsvēra Gauss – ja kāds no konkurējošiem ražotājiem nāks klajā ar līdzvērtīgu piedāvājumu, tad "airBaltic" ir gatava vērtēt un izvēlēties cita ražotāja ražotās lidmašīnas.
Gauss gan pretēji valdības bažām uzstāj, ka Krievijas lidmašīnu "Sukhoi" iegāde aviokompānijai būtu izdevīgs darījums. Lidmašīnas esot lētākas un piegādātāji piedāvājot labākus nosacījumus.
Gauss gan uzsvēra, ka gala lēmums vēl nav pieņemts, jo nav skaidra valdības un Saeimas lēmuma par investoru. Taču, cik tas atkarīgs no kompānijas, tā ieteikšot “Sukhoi” lidmašīnu iegādi.
“Lidmašīnas lido un ir sertificētas, tāpēc nav jautājumu, ka ar tām nevarētu lidot. Politiskie argumenti ir politiskie argumenti, par tiem nevaru runāt. Bet, ja jūs jautājat manu profesionālo viedokli par šīm lidmašīnām – tās ir labas, ekonomiski izdevīgas, pieejamas par pievilcīgu cenu un nāk ar papildpiedāvājumu, kuru nav citām lidmašīnām,” paziņoja Gauss.
Gauss pauda cerību, ka Saeima atbalstīs “airBaltic” redzējumu.
“Šobrīd situācija ir tāda, ka izvēlēties “Superjet” būtu ekonomiski izdevīgākais risinājums, tāpēc izskanējušās ziņas par to, ka mēs plānojam nākamā gada budžetu, ņemot vērā “Superjet” lidmašīnas, ir patiesas. Bet tas nenozīmē, ka obligāti izvēlēsimies tieši šīs lidmašīnas – pagaidām šie dati tikai liecina, ka šīs lidmašīnas mums ir izdevīgākās. Bet ja pēc investora atnākšanas mēs konstatēsim, ka šis lidaparāts vairs nav pats ekonomiski pievilcīgākais, un ja investors nāks klajā ar kādu labāku priekšlikumu, tad mēs veiktu korekcijas attiecīgajā budžeta sadaļā,” klāstīja Gauss.
Gauss arī uzsvēra, ka, par spīti politizētajai gaisotnei ap iecerēto darījumu, kompānija, plānojot savu attīstību, ir vadījusies no ekspertu ieteikumiem, un savus apsvērumus var pamatot ar faktiem.
“Protams, ka tas nav tikai mūsu viedoklis, bet gan daudzu ekspertu pētījumu un darba rezultāti, ko varam apstiprināt ar faktiem. Medijos šobrīd ir politiska diskusija par lidmašīnu veidu, faktu, ka tās ir ražotas Krievijā, un kā tās ir izvēlētas, un notiek politiska cīņa. Bet mēs nākam tikai ar faktiem, un valdības lēmums arī bija balstīts uz faktiem. Mēs vadām aviosabiedrību, un darām to nevis pretēji akcionāru interesēm, bet akcionāru interesēs. Tā es daru savu darbu,” uzsvēra Gauss.
Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (“Vienotība”) Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka viņam nav saprotams, ka valdība atbalstīja investora piesaisti, bet pēc tam viņš tika atlaists, bet vēlāk valdība pēc ilgām diskusijām atbalstīja tādu pašu lēmumu.
Viņš pauda, ka viņam nebūtu pieņemama Krievijas lidmašīnu iegāde, šīs lidmašīnas neizvēlējās neviena Eiropas aviokompānija un to iegāde nebūtu pieņemama, “es to neatbalstīju un neatbalstīšu”.
Valdība ceturtdien atzina, ka nevar tiešā veidā uzspiest uzņēmumam konkrētu lidmašīnu izvēli, un, pēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa teiktā, galvenais kritērijs “airBaltic” valdes lēmumu vērtēšanai būs saimnieciskais izdevīgums.
“Tātad valdes galvenais uzdevums ir rīkoties tā, lai pieņemtais lēmums saimnieciski būtu izdevīgākais kapitālsabiedrībai. Šobrīd tas vēl nav zināms, jo lēmums vēl nav pieņemts, tātad sekosim lēmuma pieņemšanas procedūrai, vērtēsim izdarītos secinājumus no valdes puses, un tad arī pielemsim, kā rīkoties tālāk,” sacīja Ozoliņš.
Pēc “airBaltic” vadītāja teiktā, "Prudentia" atrastais investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess nav piedalījies lēmuma pieņemšanā par "Sukhoi" iegādi un viņa iecerētās investīcijas nav ņemtas vērā arī plānojot lidmašīnu flotes palielināšanu.
Vācijas uzņēmēja Montāga-Girmesa piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Jāpiebilst, ka darījumu vēl ir jāapstiprina arī Saeimai.
