Gandrīz puse valsts ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, un 2019.gadā Latvijai vairs nebūs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi ceļu remontam, tādēļ šobrīd Satiksmes ministrija apzina iespējas, kā šajā laikā aizpildīt finansējuma robu ceļu būvei. Eksperti ir noteikuši sešus iespējamos virzienus efektīvākā ceļu tīkla finansēšanas mehānisma ieviešanai.
Ceļu uzlabošanu iesaka sākt ar ceļu inventarizāciju, kā arī pārskatīt ar transportu saistītās nodevas un nodokļus un atjaunot autoceļu fondu.
"Ļoti jēdzīgs priekšlikums, ir “nobildēt” visu mūsu ceļu stāvokļa skatu – ne tikai valsts pusē, bet arī pašvaldību un komersantu pusē esošos ceļus. Interesants man liekas arī ierosinājums par aizņemšanos, lai mēs šodien ieguldītu un nepasliktinātu nākotnē šo ceļu stāvokli," atzina Augulis.
Tāpat ministrs atzīst, ka 2003.gadā pieņemtais lēmums likvidēt autoceļu fondu bijusi liela kļūda un tagad jāmeklē veidi, kā panākt, lai ar transportu saistītajos nodokļos samaksātā nauda tiešām atgriežas pie autobraucējiem kvalitatīvu ceļu veidolā.
Taču ceļu fonda kā speciālā budžeta atjaunošana vairāk naudas valstij nedos, atzīst Finanšu ministrijā. Jo pretējā gadījumā citām nozarēm tiktu mazāk finansējuma un politiski būtu jāizšķiras, vai valsts uz to ir gatava.
”Līdz ar to valdība pieņēma lēmumu vakar valdības sēdē, ka Finanšu ministrija organizē sarunas ar frakcijām un neatkarīgām institūcijām un vienojas par neatliekamajiem pasākumiem jeb tā saucamajiem “dzīvības jautājumiem”, kas būtu īstenojami 2017.gadā,” pastāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme.
Rosina celt akcīzes nodokli
Ekspertu grupa uzskata, ka autoceļu fondu nepieciešams atjaunot ar iezīmētiem 80% no akcīzes nodokļa naftas produktiem un ar likumu jānosaka, ka šo daļu nedrīkst lietot citiem mērķiem. Latvijas Valsts ceļi iesaka sākumā fondam piešķirt 20%, un katru gadu šo daļu palielināt par pieciem procentiem. Tam piekrīt arī Augulis un Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.
Tomēr iespējamās izmaiņas nodokļu palielināšanā rada bažas Zemkopības ministrijai (ZM). “Mums rūp nevis tas, cik lieli varētu būt potenciālie ieņēmumi, bet gan, kāda būs reālā finansiālā ietekme, no cik papildus eiro lauku iedzīvotājiem būs jāšķiras,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” saka ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Inese Pastare – Irbe. Ministrijā sola meklēt visiem vienlīdzīgu risinājumus, lai kopējais īpatsvars nodokļu maksātājiem nepalielinātos.
Nozare gaida strauju risinājumu
Tādi vai citādi – bet risinājumi jāatrod strauji, uzskata ceļu būves nozares pārstāvji. Šim plānošanas periodam paredzētā Eiropas fondu nauda ceļu būvei izbeigsies 2018.gadā, tāpēc jābūt rezerves plānam, no kādas naudas ceļus uzturēt turpmākos gadus.
“Kopējais ceļu būves pasūtījumu budžets varētu kristies 3,5 reizes. Ja 3,5 reizes ir kritums ceļu budžetos, tas nozīmē, ka 3,5 reizes mazāk darba. Un, ja 3,5 reizes mazāk darba, tad vajag 3,5 reizes mazāk uzņēmumu un tā tālāk. Ja Eiropas Savienības naudas nebūs un nebūs arī citas, to aizvietojošas naudas, tad, protams, ceļu sabrukums būs vēl straujāks” norāda biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” vadītājs.Andris Bērziņš.
