Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" jānorēķinās ar kanādiešu "Bombardier" par jaunajām C sērijas lidmašīnām. Līgums par desmit gaisakuģu iegādi tika noslēgts 2012. gada nogalē. Vēlāk "airBaltic" apņēmās nopirkt vēl trīs "Bombardier" lidmašīnas, par visām 13 kopā maksājot aptuveni 226 miljonus.
Tuvojoties norēķinu brīdim, mainās arī amatpersonu retorika. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība"), kurš vēl pirms nedēļas nu jau padzīto konsultantu "Prudentia" atrasto investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu sauca par bīstamu, šonedēļ paziņojis, ka juristiem pret šo investoru nav iebildumu. Iemeslus, kādēļ retorika mainījusies, SM atteicās komentēt.
Aviācijas eksperts Tālis Linkaits nepiekrīt apgalvojumiem, ka situācija "airBaltic" ir tik sarežģīta, ka jāņem pretī kurš katrs investoru.
"Ja mēs paskatāmies uz aviokompānijas ikdienas darbību, nekas neliecina, ka aviokompānija būtu jāglābj. Visa šī retorika par glābšanu un bezizeju, protams, ir tikai ar vienu mērķi – lai panāktu konkrētā darījuma īstenošanu.
Mani personiski izbrīna, ka Latvijas valdība vispār izskata šāda piedāvājuma iespēju, šāda investora parādīšanās iespēju un šādu nosacījumu iespēju," atzina Linkaits.
Spriežot pēc raidījuma "Nekā personīga" publiskotajām ziņām, "Prudentia" atrastā investora ienākšana nacionālajā aviokompānijā vēl neatbrīvotu valsti no nepieciešamības investēt "airBaltic". Montāgs-Girmess apmaiņā pret 25% akciju ir gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro, taču valstij no savas puses nāktos ieguldīt vismaz 80 līdz 90 miljonus. Turklāt "airBaltic" būtu jāatpērk pieci savulaik ar Krieviju saistītajam investoram piederošie "Sukhoj Superjet" gaisakuģi. Linkaits šo situāciju salīdzina ar apstākļiem, kādos savulaik "airBaltic" nonāca Bertolta Flika varā.
"Pašlaik visi mēģina pārliecināt, ka viens konkrētais cilvēks, par kura finansiālo varēšanu un iepriekšējo darījumu caurspīdīgumu ir šaubas, būs tas glābējeņģelis, kurš izcels kompāniju saulītē un paglābs arī valsti no nepieciešamības investēt kompānijā.
Es domāju, ka beigās mēs nonāksim pie varianta, ka būs kompānij jāglābj no esošā investora," teica aviācijas eksperts.
Protams, pastāv arī citas iespējas. Piemēram, valsts, kam pieder teju 100% "airBaltic" akciju, varētu veikt papildu ieguldījumu kompānijas kapitālā, tādējādi nodrošinot pozitīvu pašu kapitālu, kas dotu iespēju lidmašīnu iegādei izmantot bankas aizdevumu.
Satiksmes ministrs pieļāvis arī iespēju jauno lidmašīnu iegādei izmantot Valsts kases aizdevumu. Šāda rīcība gan būtu uzskatāma par valsts atbalstu, būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un, protams, jāskaidro sabiedrībai. Linkaits domā, ka būtu vērts domāt arī par noslēgtā līguma ar "Bombardier" pārskatīšanu vai pat pārdošanu, kā arī meklēt līzinga iespējas.
"Pašlaik mums tepat blakus Krievijā notiek strauja aviokompāniju apgrozījuma samazināšanās. Atbrīvojas pietiekami daudz gan lielas, gan nelielas lidmašīnas, kuru līzinga devēji meklē, kur tās izmantot. Iespējams, tur paveras iespējas uz pietiekoši izdevīgiem noteikumiem ņemt līzingu un izmantot kādas no šīm lidmašīnām," pieļāva Linkaits.
Satiksmes ministrija gan pagaidām nav atbildējusi uz Latvijas Radio jautājumiem par to, vai tiek gatavoti arī kādi alternatīvi scenāriji. Par labu iespējai pārskatīt ar „Bombardier” noslēgto līgumu runā fakts, ka „airBaltic” pasūtīto lidmašīnu ražošanas uzsākšana ir krietni aizkavējusies.
No paziņojuma, ko pagājušajā nedēļā izplatīja „Bombardier”, izriet, ka jauno C sērijas gaisa kuģu testēšana un sertifikācija vēl nav pabeigta, bet ir noslēguma fāzē.
