FKTK pārbaudēs secināja, ka AS "Baltic International Bank" vairākkārt pārkāpusi likumu par naudas atmazgāšanas novēršanu un klientu padziļinātās izpētes noteikumu prasības, iesaistoties vairākos darījumos, kas pakļāvuši banku būtiskam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un reputācijas riskam.
Banku uzraugs norāda, ka "Baltic International Bank" nebija pievērsusi īpašu uzmanību vairākiem klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem.
Tostarp nebija noskaidrojusi naudas izcelsmi un savlaicīgi atklājusi aizdomīgu darījumu shēmu ar valūtas maržinālās tirdzniecības (rolling spot forex) darījumiem.
Ņemot vērā bankas darbības orientāciju uz ārvalstu tirgiem, kas var būt pakļauti paaugstinātam riskam, FKTK norāda, ka ir īpaši būtiski, lai banka nodrošina atbilstošu klientu izpēti, uzraudzību un iekšējās kontroles sistēmas efektīvu darbību.
Izvērtējot AS "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājas Ilonas Guļčakas atbildību, FKTK ņēma vērā, ka laika posmā no 2003.-2015. gadam viņa bija atbildīga arī par naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem bankā.
Guļčaka nebija atbilstoši un savlaicīgi rīkojusies, lai novērstu bankas iesaistīšanos aizdomīgos darījumos, tādējādi pakļaujot banku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un reputācijas riskam, norārāda FKTK.
Lemjot par sankciju piemērošanu bankai, FKTK ņēma vērā, ka banka šobrīd izpilda visas regulējošās prasības, kā arī paudusi apņemšanos uzlabot iekšējās kontroles sistēmu. Tāpēc FKTK nolēma nepiemērot bankai maksimālo sodu, bet gan 1 100 000 eiro. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam FKTK par šādiem pārkāpumiem ir tiesīga piemērot soda naudu līdz 10% no bankas iepriekšējā finanšu gada kopējo neto ienākumu summas.
Lemjot par soda apmēru bankas valdes priekšsēdētājai, FKTK ņēma vērā, ka viņa atzinusi - bankas iekšējās kontroles sistēma nav bijusi pilnīga un apņēmusies strādāt pie tās pilnveides, tostarp pie bankas darbinieku apmācības aizdomīgu darījumu atpazīšanā, lai nākotnē šādi pārkāpumi vairs netiktu pieļauti.
"Banka nebija pievērsusi uzmanību vairākiem, salīdzinoši sarežģītiem darījumiem, kas bija savstarpēji saistīti. Cita starpā nebija noskaidrota naudas izcelme, kā arī savlaicīgi netika atklāti aizdomīgi darījumi, Būtība ir tāda, ka tie valūtas tirdzniecības darījumi, kuri bija jākontrolē daudz stingrāk, un visi šie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski bija jāidinteficē un jānovērš," stāsta FKTK vadītājs Pēteris Putniņš. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā gan atzīst, ka soda nauda arī varēja būt daudz lielāka. Taču tā kā banka sadarbojusies, padome lēmusi par soda naudas samazināšanu. "Banka ir stabila. Banka turpina savu darbību. Mēs esam novērojuši, ka lietas izskatīšanas laikā banka ir izrādījusi pietiekami lielu izpratni par to, kādi pārkāpumi bankā ir tikuši novēroti, jo banka ir sadarbojusies. Mēs ceram, ka arī tie apstiprinātie plāni, lai banka varētu iziet no esošās situācijas, ka viņi tiešām nesis augļus," norāda Putniņš.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS), komentējot FKTK lēmumu, LTV7 programmā „Točki nad i” norādīja, ka „tā ir kontroles pastiprināšana līdz ar jauna FKTK vadītāja parādīšanos”.
„Varbūt agrāk FKTK maigāk vērtēja, par ko arī saņēma OECD aizrādījumus. Kontrolei ir jābūt stingrākai (..) Man nav informācijas, ka līdzīgi mēri varētu būt arī pret citām bankām,” teica Kučinskis.
Banka ar preses paziņojuma starpniecību trešdienas vakarā atzina, ka respektē FKTK lēmumu un norāda, ka lēmums pieņemts par pārbaudes rezultātiem, kas tika veikta pirms gada un pārbaudes laikā nelikumīgi darījumi konstatēti netika. Konstatētās nepilnības banka jau esot novērsusi un tās ikdienas darbu un klientu apkalpošanu notikušais neesot ietekmējot.
Kredītiestāžu likums paredz, ka par fiziskas personas pārkāpumiem FKTK var piemērot soda naudu 50-100% apmērā no personas iepriekšējā gadā gūtajiem ienākumiem. Taču FKTK var lemt par soda naudas apmēra samazināšanu, ja tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis pārkāpuma sekas, pirms FKTK padome pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu. Līdz ar to Guļčakai piemērotā soda nauda 25 000 eiro nav maksimālais iespējamais soda apmērs, norāda FKTK.
"Baltic Internation Bank" vārds naudas atmazgāšanas darījumos kontekstā tika locīts jau ilgāku laiku. Visskaļāk šādas ziņas izskanēja pērn, kad Ukrainā sākās izmeklēšana saistībā ar aizdomām, ka Ukrainas banka "Delta Bank", iespējams, nelikumīgi uz ārvalstīm pārskaitījusi no Ukrainas Centrālās bankas saņemtos līdzekļus, kas bijuši paredzēti "Delta Bank" refinansēšanai.
"Baltic International Bank" lielākie akcionāri ir Valērijs Belokoņs (69,89%) un Vilorijs Belokoņs (30%), vēsta LETA. Pērn gada beigās "Baltic International Bank" bija 12. pēc aktīviem lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.
