To pēc valdības sēdes paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Valdības sēdē nolemts nākamā gada jaunajām politiskajām iniciatīvām pieejamo līdzekļu apjomu nedaudz palielināt. Ministru kabinetam sēdē otrdien izdevies pārdalīt lielāko daļu no nākamā gada budžeta papildu līdzekļiem.
Veselības aprūpei papildu 45 miljoni eiro
Premjers norādīja, ka valdība vienojās par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpei. Līdz ar jau iepriekš veselības aprūpei atvēlētajiem 35 miljoniem eiro nozarei nākamgad plānots atvēlēt vēl 10 miljonus eiro.
Tādējādi kopējais finansējums nozarei nākamgad pieaugs par 45 miljoniem eiro, nevis par nozares prasītajiem 70 miljoniem eiro.
Valdība sēdē otrdien pagaidām akceptēja papildu trīs miljonu piešķiršanu veselības aprūpei, bet par atlikušajiem septiņiem miljoniem eiro tiks lemts valdības ārkārtas sēdē ceturtdien, kad veselības ministrei Andai Čakšai uzdots sniegt informatīvo ziņojumu par pacientu rindu mazināšanu slimnīcās.
Vēl valdībā apstiprināti tā saukto neatkarīgo institūciju pieteikumi, tostarp Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas, teica Kučinskis, kurš gan plašāk neizklāstīja šo pieprasījumu detaļas.
Latvijas Radio Lsm.lv norādīja, ka radio lūdzis nākamgad papildus piešķirt 440 000 eiro. Tajos ietilpst prasījums Latgales multimediju studijas satura attīstībai, apraides paplašināšanai pierobežā, autortiesību maksājumu pieauguma segšanai, nākamā gada vēlēšanu atspoguļojumam.
Valdība vienojusies atbalstīt arī daļu Latvijas Televīzijas prasījumu, Lsm.lv norādīja uzņēmumā. Tādējādi piešķirts finansējums Latvijas simtgades satura veidošanai, studiju tehnoloģiskajai un veiktspējas modernizācijai, kā arī Lsm.lv darbības nodrošināšanai un bērnu satura attīstīšanai.
Premjers norādīja, ka vēl valdība nolēma nākamgad palielināt visu tiesu darbinieku atalgojumu. Pagaidām gan tas ir konceptuāls lēmums.
Par to, cik lielā mērā tiesu darbinieku atalgojums nākamgad tiks palielināts, vēl tiks lemts, Lsm.lv norādīja Kučinska runasvīrs Andrejs Vaivars.
Jaunajām iniciatīvām nākamgad novirzīs vairāk
Nākamgad prioritārajiem pasākumiem no valsts budžeta plānots novirzīt 102,6 miljonus eiro pretstatā iepriekš plānotajiem aptuveni 70 miljoniem eiro – šādu vienošanos šodien valdības sēdē izdevies panākt valdībai un citām atbildīgajām institūcijām.
Kā norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), par nozīmīgāko daļu no jaunajiem nākamā gada valsts budžeta pasākumiem vienošanos ir izdevies panākt jau šobrīd.
"Šodien tika pieņemti izdevumi par aptuveni 100 miljoniem eiro 2017.gadā. Principā ir vienošanās par visām galvenajām prioritātēm -
gan izglītības reformas pabeigšanu, papildu finansējumu veselības nozarei rindu mazināšanai, ceļu sakārtošana, arī iekšējās drošības stiprināšanai, gan austrumu robežas sakārtošanai, trīs gadu periodā tam virzot 21 miljonu eiro," teica ministre.
Tāpat ir plānots papildu finansējums Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku algu palielināšanai.
Vēl lems par minimālo algu un policistu algām
Savukārt policistu atalgojuma palielināšanai atrasta puse jeb 13 miljoni eiro no kopumā tam nepieciešamās summas. Valdība sēdē ceturtdien vērtēs, cik daudz naudas vēl nākamgad būs iespējams atvēlēt policistu algu palielināšanai. No tā būs atkarīgs, vai policistu algu reformu izdosies pabeigt nākamgad vai vēlāk, piebilda Kučinskis.
Tāpat sēdē ceturtdien valdība skatīs jautājumu par iespēju nākamgad celt minimālo darba algu. Kā zināms, Labklājības ministrija minimālo algu nākamgad rosināja palielināt par 37 eiro – līdz 407 eiro. Priekšlikumu par minimālās algas celšanu trešdien, 17.augustā, vēl plānots pārrunāt ar uzņēmēju organizācijām, tostarp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK).
Ar uzņēmēju organizācijām trešdien plānots diskutēt arī par to rosinātajām solidaritātes nodokļa izmaiņām, piebilda premjers.
"Uzņēmēji joprojām uztur jautājumu par solidaritātes nodokļa kaut kādām izmaiņām. (..) Risinājums tam vēl nav atrasts.
Tāpat nav risinājuma, ja minimālās algas pieaugums ir ļoti liels. Tādā gadījumā arī prasītos papildu finansējums speciālistiem ar salīdzinoši zemāku atalgojumu. Bet tas ir vēl mūsu pēdējais mājasdarbs, kas palicis," teica premjers.
Jau ziņots, ka valdība sākusi darbu nākamā gada valsts budžeta. Tajā saskaņā ar iepriekšējiem plāniem bija plānots papildus sadalīt vairāk nekā 70 miljonus eiro. Tos paredzēts iegūt, palielinot nodokļu ieņēmumus, piemēram, ieviešot 286 eiro lielus ikmēneša nodokļu avansa maksājumus taksometru nozarei, viesnīcu un viesu namu pakalpojumiem piemērojot pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi 21% apmērā, kā arī atceļot vairākus nodokļu atbrīvojumus.
Tāpat vēstīts par tiesu darbinieku prasību palielināt atalgojumu. Tieslietu ministrija vēlas tiesu darbinieku algas būtiski palielināt trīs gados. 2017. gadā tam vajadzīgi papildu četri miljoni eiro, bet divos nākamajos attiecīgi – 5,6 miljoni un 10 miljoni eiro.
