Nākamā gada budžeta veidošana nebūs vienkārša – tā atzīst valdība, kura otrdien uzsāka darbu pie papildu ieņēmumu iespējas veidošanas.
Šobrīd, pēc valdības teiktā, prioritāte ir piešķirta ēnu ekonomikas apkarošanai, kā arī apjomīgo, aptuveni divu miljardu vērto nodokļu atvieglojumu samazināšanai.
„Starta pozīcija ir -4,9 miljoni, un saprotot, ka mums vajadzību ir stipri vairāk, sākot ar pedagogu atalgojuma finansējuma modeli, kur vēl jāpieņem lēmums par trūkstošo finansējumu, veselības aprūpe, citas jomas, kas ir ārkārtīgi svarīgas,” klāsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
„Tad šodien mēs izskatījām virkni priekšlikumu ieņēmumu palielināšanai – gan ēnu ekonomikas apkarošanai, gan atvieglojumu samazināšanai, par kuriem mēs pieņēmām lēmumus - kurus ministri ir gatavi atbalstīt, kur nepieciešama papildu analīze, un kas savukārt neguva atbalstu,” bilst Reizniece-Ozola.
Kopumā sociālie partneri un citas iesaistītās puses budžeta sagatavošanu novērtējušas salīdzinoši pozitīvi.
Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvja Pētera Leiškalna domām, atzinīgi ir vērtējams fakts, ka par prioritāti izvirzīta tieši ēnu ekonomikas ierobežošana.
„Patīkami, ka ir vairāki pasākumi, kas ir vērsti uz ēnu ekonomikas ierobežošanu – kas ir ļoti svarīgi, jo pretējā gadījumā legālajiem uzņēmējiem, darba devējiem, kas legāli maksā nodokļus, ir diezgan smagi konkurēt šajā tirgū, kamēr tas ir. Patīkami ir tas, ka ir tomēr vēlme izvērtēt iespējas atcelt solidaritātes nodokli, kas tomēr līdz šim ir kā soda nauda uzņēmējiem, kuri legāli maksā lielas algas,” norāda Leiškalns.
Savukārt Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais atzina, ka kopumā atbildīgās Finanšu ministrijas ierosinājumi ir pārdomāt, un pozitīvi vērtējama arī politiķu apņemšanās ievērot fiskālo disciplīnu.
„No Fiskālās disciplīnas padomes puses var atzīmēt, ka viss norisinās tiešām atbilstoši likuma prasībām. Valdība pieņēma lēmumu arī par to, ka budžets tiks veidots, ieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, kura nepieciešama, lai nodrošinātos pret atkāpēm budžetā, kuras balstās uz fiskālo risku deklarācijā iekļautiem riskiem,” lēš Platais.
Tiesa, pēc valdības pārstāvju prognozēm, smagākā darba daļa pie valsts budžeta veidošanas sāksies nākamnedēļ, kad ir plānots uzsākt diskusijas arī par budžeta izdevumu daļu.
Ziņots, ka viens no atvieglojumiem, kas varētu tikt likvidēts, ir PVN palielināšana kompensējamamiem medikamentiem no samazinātās 12% likmes uz standarta 21% likmi.
Savukārt ar tā sauktā solidaritātes nodokļa ieviešanu šā gada budžetā papildus bija plānots iekasēt 43,9 miljonus eiro. Šo nodokli bija paredzēts iekasēt no apmēram 4700 cilvēkiem, kas saņem salīdzinoši lielas algas. Proti, to maksā tikai visdāsnāk atalgotie strādājošajie, kuru ienākumi pārsniedz sociālo iemaksu griestus, kas bija 48 600 eiro gadā.
Satversmes tiesa jau ir pieņēmusi lēmumu izskatīt pāris desmitu juridisku un fizisku personu pieteikumus, vai solidaritātes nodokļa ieviešana ir atbilstoša Satversmei. Finanšu ministrija - nodokļa autore - gan uzsver, ja netiks ieviests Solidaritātes nodoklis, tad līdz 22% būs jāpalielina pievienotās vērtības nodokļa likme, ko tā kategoriski neatbalstot.
Toties Rīgas Ekonomikas augstskolas šogad prezentēts pētījums par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs no 2009.līdz 2015.gadam liecina, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā, un samazinājums ir salīdzinoši straujāks nekā citus gados. Tomēr kopumā aizvien tas ir vērtējams kā ievērojams.
