Gatavojot nākamā gada valsts budžetu, valsts fiskālā politika tiek balstīta uzskatā, ka valsts var atļauties tērēt tikai tik, cik tā saņem nodokļos un citos ieņēmumos. Tērējot nevis nopelnītu, bet aizņemtu naudu, valsts maksā aizdevējam procentus. Gan Latvijas nesenā pieredze, gan dažu citu Eiropas Savienības valstu pieredze skaidri parāda riskus gadījumā, ja valsts kļūst atkarīga no starptautisko finanšu tirgus labvēlības, norāda Finanšu ministrija.
Gatavojot 2015. gada budžeta projektu, valdība stingri pieturēsies pie budžeta deficīta mērķa – tas nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta.
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta, svarīgi nodrošināt stabilu un prognozējamu nodokļu politiku, nemainot būtiskākās likumdošanā noteiktās nodokļu likmes un palielināt nodokļu ieņēmumus, pilnveidojot nodokļu administrēšanas instrumentus un iekasēšanu, norāda FM.
Situāciju novērtējusi arī premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"). "Vēlmes vienmēr ir lielākas nekā iespējas, bet es gribu uzteikt visus ministrus. Sestdien mums bija seminārs, jo no 500 miljoniem pieprasījumu, kas mums ir mēs nokāpām uz 200 miljoniem. Pa sestdienu un svētdienu mēs esam tikuši gandrīz līdz sabalansētam pieprasījumam," norāda Straujuma.
Vienlaikus Latvija nepārkāps Fiskālās disciplīnas likuma normas, ievērojot pretcikliskas fiskālās politikas principu un domājot par uzkrājuma veidošanu laikā, kad ekonomika aug. Tāpēc valdības atbildība būs nepieļaut „gāzi grīdā” politikas atjaunošanu, jo valsts finanšu plānošanā ir jāsaglabā pārdomāta piesardzība, rūpīgi izvērtējot visus iekšējos un ārējos riskus.
Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts 10. decembrī.
Ministrs Jānis Reirs pirmdien Latvijas Radio stāstīja, ka valdības iepriekšējie lēmumi jau paredz nākamgad 250 miljonus eiro papildus atvēlēt pensiju indeksācijai. Tāpat vidējā termiņa budžeta ir lēmumi par 120 miljoniem eiro dažādām nozīmīgām programmām, kuras būs jāiekļauj budžetā, piemēram, izglītības darbinieku atalgojumam paredzēti 11 miljoni eiro, veselības jomai – septiņi miljoni, Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai – četri miljoni eiro katrai. Ministrijām, izvērtējot vajadzības un prioritātes, iespējams no kāda plāna atteikties un šādā veidā varētu iegūt papildus 10 miljonus eiro. Savukārt jaunajām iniciatīvām var atvēlēt 100 miljonus eiro, nepārsniedzot deficīta slieksni – 1%.
