NA priekšlikumus atsauca pati pēc tam, kad “Līvi” un tās pārstāvji publiski paziņoja, ka neko nezina par šāda albuma izdošanu. Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks gan norādīja, ka partija vēl joprojām uzskata, ka valsts finansējums būtu bijis atbilstošs visiem šiem projektiem un lūgums to piešķirt nācis no Kultūras ministrijas.
“Pat neienāca prātā kādam pajautāt no ministrijas, vai ar pašiem “Līviem” tas maz ir saskaņots, goda vārds, vienkārši neienāca prātā. Tas likās tik pašsaprotami,” tagad atzina Parādnieks.
“Kad sapratām, ka tur ir problēma un tas viss izskatās, maigi sakot, nesimpātiski, nu, protams, ja nevajag tādu pasākumu, atsauksim. Tā tad ir to cilvēku, šajā gadījumā, iniciatoru atbildība, ja kaut kas netika saskaņots līdz beigām. Protams, atbildīgie rezultātā esam mēs, kuri iniciēja šo priekšlikumu, un tieši tāpēc viņš ir rezultējies tā, ka nebūs šāda atbalsta,” skaidroja Parādnieks.
“Līviem”, “Bildēm” un arī “Iļģiem” plānotās summas var saukt par nelielām, salīdzinot ar deputātu piešķirto atbalstu citiem projektiem. Piemēram, pēc trīs koalīcijas deputātu - Imanta Parādnieka, Armanda Krauzes un Edvarda Smiltēna priekšlikuma virknei sporta infastruktūras projektu Ventspilī, Liepājā, Valmierā un citās pilsētās piešķirti kopumā pieci miljoni eiro.
Vairāk nekā pusotru miljonu koalīcijas un arī partijas “Saskaņa” deputāti rosinājuši atvēlēt dažādu baznīcu restaurācijai, vēl nepilns miljons piešķirts Vides izglītības centra izveidei Daibē.
No pilsētām īpaši dāsni atbalstīta Ventspils – bez jau minētā pusotra miljona eiro atbalsta Ventspils Olimpiskajam centram apstiprināts arī deputātu Augusta Brigmaņa un Imanta Parādnieka ierosinājums piešķirt vēl pusotru miljonu Ventspils mūzikas skolai. Savukārt kopā ar “Vienotības” deputātu Jāni Upenieku Brigmanis rosinājis piešķirt nepilnu miljonu arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra attīstības projektam.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) rosinājusi arī teju miljona eiro piešķiršanu Jūrmalas domei, un redzams, ka īpaši dāsni deputāti budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem dalījuši tieši tām pašvaldībām, kurās pie varas ir pašu pārstāvētās partijas – tā vairāki simt un vairāk tūkstošus eiro vērti projekti pēc Zaļo un zemnieku savienības iniciatīvas finansēti arī Amatas, Balvu, Dobeles, Līvānu un Limbažu novados, kuru domes vadība arī ir no ZZS.
Tāpat “Vienotība” iniciējusi 400 000 eiro piešķiršanu “Vienotības” biedra vadītajam Cēsu novadam pilsētas stadiona rekonstrukcijai, bet Nacionālā apvienība – teju 300 000 eiro piešķiršanu vairākiem projektiem Ogrē, kur partijas valdes loceklis Egils Helmanis ir domes priekšsēdētāja vietnieks.
Dažus priekšlikumus virzījusi arī partija “Saskaņa”, bet pret šādu budžeta naudas sadali iebildušas opozīcijas partijas Latvijas Reģionu apvienība un “No sirds Latvijai” (NSL), norādot – koalīcijas deputāti šādi bruģē savu partiju ceļu nākamvasar gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
“Šis ir īpaši dāsns kvotu gads, jo ir pašvaldību vēlēšanas, to var skaidri redzēt pēc iesniegtajiem priekšlikumiem, kurai partijai kur strādā mēri, kādas atbalsta grupas, stādieties priekšā, ja 20 miljonus var sadalīt deputātu kvotās,” norādīja deputāte Inguna Sudraba (NSL).
“Es to skaidroju tikai kā ļoti primitīvu vēlētāju uzpirkšanu, gatavojoties tagad pašvaldību vēlēšanām,” pauda Sudraba.
Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) savukārt klāstīja, ka “ir acīmredzot kaut kādas ļoti akūtas nepieciešamības, kaut vai pašvaldībās, kuras pašvaldība sava pieejamā finansējuma ietvaros nevar nofinansēt, katram šādam stāstam apakšā ir pieprasījuma vēstule”.
Viņš gan atzina, ka “tā ir taisnība, ka šajā gadā finansējums, par kura piešķiršanu lēma Budžeta un finanšu komisija, ir lielāks nekā tas, par kuru lēma pagājušajā gadā”.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) izteikusies, ka gudrāk būtu naudu sadalīt sadarbībā ar ministrijām, respektīvi, piešķirot tām līdzekļus, kas ļautu īstenot tās ministriju programmas, kam finansējuma pietrūcis.
Savukārt valsts kontroliere Elita Krūmiņa Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda, ka ne vien naudas sadalei būtu jābūt caurspīdīgākai, bet nepieciešama arī stingrāka uzraudzība, vai piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši mērķim.
