Šā gada septembrī dzīvnieku tiesību aktīvisti dokumentējuši dējējvistu turēšanas apstākļus "Balticovo" fermās Madonā, Daugavpilī un Iecavā. Materiālos esot redzami novārguši dzīvnieki, kas pazaudējuši lielāko daļu spalvu. Mājputni ir slimi, sakropļoti, tos nomoka parazīti.
Vairākos sprostos fiksēti miruši dzīvnieki, kuri jau sākuši sadalīties blakus dzīvām vistām, kas turpina dēt olas cilvēku patēriņam, norāda organizācijā.
"Redzams, ka metāla stiepļu sprostos dzīvnieki tiek turēti lielā saspiestībā, izrāda stereotipiskas uzvedības pazīmes, knābj cita citu un sprosta režģus," klāsta organizācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons.
Pēc viņa teiktā, dējējvistu turēšana sprostos ir viena no cietsirdīgākajām praksēm mūsdienu lauksaimniecībā. "Sprostos dētas olas ir neētisks produkts, kas ir skaidrā pretrunā ar sabiedrības vērtībām."
Dējējvistu turēšanai jāievēro minimālās prasības, tostarp jābūt laktai 15 centimetru garumā, barības traukam 12 centimetru garumā, atbilstošai ligzdai un pakaišiem. Taču uzņēmuma dējējvistu novietnēs nav ievērotas minimālās prasības, uzskata organizācijā.
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” nākusi klajā ar aicinājumu nepirkt sprostu olas un parakstīt petīciju pret vistu turēšanu sprostos vietnē "www.olucena.lv".
"Balticovo" plāno pakāpeniski palielināt ārpus būriem turēto dējējvistu skaitu. Pašreiz Latvijā aptuveni 2 % no visa olu tirgus ir brīvās turēšanas apstākļos vai kūtī dējušu vistu olas.
Būros audzētu vistu olas cenas ziņā gan ir ievērojami lētākas, salīdzinot ar ārpus būriem dējušu vistu olām.
Tāpat būros audzētu vistu olas tiek uzskatītas par drošākām uzturā, jo dējējvistu veselība nav pakļauta nekontrolējamiem vides faktoriem, piebilda Šterns.
Uzņēmuma pārstāvis apgalvo, ka "Balticovo" "ieviesis visas jaunās prasības vistu labturībā, tostarp vistām tiek nodrošināta lielāka platība". Labturības prasību noteikumu izpildei "Balticovo" esot investējis vairāk nekā 30 miljonus eiro.
