“Ūdens liešana caurā spainī vai naudas likšana caurā maisā, jā. Tā varētu to nosaukt,” tik skarbi Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un zemnieku savienība) piedāvājumu lūgt Eiropas Komisijas atļauju palielināt nākamā gada budžeta deficītu līdz 1% no IKP, lai īstenotu reformas veselības aprūpes nozarē, vērtē Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Priekšlikums nākamgad nozarē ļautu ieguldīt vēl 44 miljonus eiro. Pirms tam gan nepieciešama Eiropas Komisijas atļauja. Vai no tā būs rezultāts, daudziem nav pārliecības.
“Šādā gadījumā reformām ir jābūt būtiskām, tām ir jābūt skaidri nodefinētām ieviešanas stadijā, un tām ir jānodrošina, lai vidējā termiņā budžeta deficīts mazinātos. Manuprāt, šobrīd neizpildās neviens no šiem nosacījumiem,” pauda Rutkaste.
Tam nepiekrīt premjers Māris Kučinskis (ZZS).
“Nav naudas, nav labi, ir nauda, atkal nav labi,” kritiku komentēja Kučinskis.
Viņš stāstīja, ka jau drīzumā Veselības ministrija nāks klajā ar savu reformu piedāvājumu. Naudu vienkārši tāpat tērēt nevarēs.
“Mums diemžēl ir tradīcija, ka nauda tiek iepludināta tur, kur kāds skaļāk var kaut ko izsaukt. Arī ministra kungam būs jārēķinās, ka sapņu pieteikumi par vienkāršām naudas plūsmām būs jāiesaldē,” brīdināja Kučinskis.
Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss savukārt atgādināja, ka ministrija jau pērn “vēlējās veselību pieteikt, bet neļāva, ir deficīta griesti, kas ir 1,7% strukturālajā deficītā”.
“Ja mēs ar citām lietām tos [griestus] jau sasniedzam, mēs nekādu reformu nevaram īstenot. Tagad mums ir starpība 0,1% no iekšzemes kopprodukta, un mēs varam izmantot. Ja [EK] mums to atļauj, mums trīs gadu laikā jāsasniedz tāds līmenis, kas ir bez jebkādas atkāpes [no budžeta deficīta griestiem],” skaidroja Sakss.
FM uzsver, ka šī nebūs vienkārša naudas tērēšana, bet gan ieguldījums attīstībā, kas nākamajos gados veselības nozarē ļaus ietaupīt miljoniem eiro. Tiesa, pret šādu risinājumu iebilst pašas FM savulaik dibinātā Finanšu disciplīnas padome. Tās eksperti norāda, ka naudu reformām nevajadzētu aizņemties, bet gan atrast valsts iekšienē – proti, apkarojot ēnu ekonomiku un cīnoties ar pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām.
Finanšu disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks uzsvēra – centieni šādi finansēt reformas ir nepareizi saknē, jo valsts jau atkal izaugsmes gados neveido uzkrājumus nebaltām dienām.
“Veselībai, iespējams, vajag, bet tad konkrēti pasakiet, uz kādiem principiem tieši. Lai nav tā, ka šogad pasaka tik, nākamgad tik un 2018.gadā tik. Un pēc tam 2018.tajā gadā izrādās... ups... mēs šito esam sākuši finansēt – mašīnu esi nopircis, ārā mest nevar, bet tad vajag motoru labot, tad vēl tas un tas, un tas.. Vai mēs sevi ar šo nelielo pirkumu neievelkam tādā pasākumā, kas būs krietni ilgāks un dārgāks un prasīs krietni vairāk naudas,” brīdināja Kazāks.
Viennozīmīga atbalsta šiem valdības centieniem nav arī Saeimā.
Saeimas deputāte, “Vienotības” vadītāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka “tā ir bīstama tendence, jo mēs gribam nozagt saviem bērniem nākotni”.
“Nevar dzīvot uz parāda, jo pat šorīt ekonomisti ir norādījuši, ka mums ir jāveido uzkrājums, nevis jādomā, kā palielināt budžeta deficītu. Ja mēs ejam šo ceļu, palielinām budžeta deficītu, Kučinska kungs atceras tos laikus, kad viņš bija frakcijas vadītājs un kad [toreizējais premjers Aigars] Kalvīša kungs gāzi grīdā gāja uz priekšu. Tā ir bīstama tendence, un šāda tendence nav pieļaujama,” pauda Āboltiņa.
Nacionālās apvienības pārstāvis, Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš savukārt norādīja, ka “ir jāsaprot, kādas šīs reformas būs”.
“Visu cieņu veselības ministram, mēs ar viņu tikāmies, bet pilnīgas skaidrības par šo reformu un termiņiem nav. [..]Mūsuprāt, jābūt skaidram plānam, kādas tās reformas būs, un tikai pēc tam var runāt, cik būs nepieciešami līdzekļi reformu īstenošanai,” norādīja Bērziņš.
Tikmēr valdība savu ieceri nolēmusi virzīt straujiem soļiem. Atbildi, vai veselības reformu varēs finansēt uz budžeta deficīta rēķina, Eiropas Komisija varētu dot maija pirmajā pusē.
Jau vēstīts - ja Eiropas Komisija (EK) pārskatīs Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi uz leju, tad nebūs iespējas nākamgad audzēt budžeta deficītu par 0,1% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), lai tādējādi iegūtu papildu finansējumu veselībai.
Valdības iecere paredz, ka 2017.gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz 1%, lai finansētu reformas veselības nozarē, jo esošās prognozes liecina, ka nākamgad jaunas politikas iniciatīvām varētu būt pieejami deviņi miljoni eiro, kas, zinot nepieciešamību finansēt reformas izglītības un veselības nozarēs, ir pārāk maz.
Tikmēr Fiskālās disciplīnas padome (FDP), kas ir valsts budžeta politikas uzraudzības institūcija, kategoriski iebilst pret valdības ieceri palielināt budžeta deficītu līdz 1%, lai gūtu papildu finansējumu veselības aprūpes reformām.
