"DNB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš un ekspremjers, ekonomists Ivars Godmanis visai piesardzīgi vērtē Latvijas izredzes kļūt par daļu no Ķīnas jaunā Zīda ceļa, tādējādi piesaistot ievērojamus Ķīnas tranzīta kravu apjomus.
"Šajā ziņā es drīzāk būtu pesimists. Iemesli tam ir redzami, apskatoties kartē. Ja kaut ko ved no Ķīnas uz Eiropu, tas ceļš neiet caur Latviju. Mēs esam drusku pārāk tālu. Ziemeļos varētu būt kaut kāds vidēja lieluma pārkraušanas punkts kravām uz Ziemeļvalstīm," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, situācija varētu nedaudz mainīties pēc tam, kad darbu sāks "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa līnija. "Tas nebūs nekas grandiozs [Ķīnas kravu piesaistē]," uzskata Strautiņš, norādot – nekas nevar aizstāt Krievijas kravu tranzītu.
"Tas kravu apjoms, kas līdz šim tiešā vai netiešā veidā nācis no Krievijas caur Latviju, tas ir tiešām milzīgs, un nekas to nevar aizstāt. Nav alternatīvu Krievijas kravām. Ir alternatīvas, bet tās ir salīdzinoši nelielas,” sprieda ekonomists.
Arī Godmanis raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka, vērtējot ārvalstu masu medijos izskanējušos Ķīnas plānotos tranzīta ceļus, kopumā šai lielvalstij saistībā ar tranzītu uz Eiropu ir plānoti divi projekti. "Un mēs tajā [tranzīta] ceļā neesam iekšā. Tur ir vairāk uz dienvidiem,” norādīja Godmanis.
Viņš gan arī atzina, ka nav izslēgti kādi šo tranzīta ceļu atzari. "Varbūt kādu daļu [no Ķīnas kravu tranzīta] mēs saņemtu," viņš piebilda.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma” atzina, ka otrdien, 12.jūlijā, Ķīnā apstiprināts Latvijas un Ķīnas sadarbības memorands. Plānots, ka memorandu šī gada novembrī parakstīs 16+1 valstu vadītāju samita laikā Rīgā.
Memorands paredz sadarbību ostu attīstībā – investīciju piesaisti ostu infrastruktūras attīstībā, tostarp industriālo parku attīstībā un citi sadarbības projekti. "Šeit, protams, memoranda ietvaros būs liels darbs uzņēmējiem. Jo faktiski valstis ir apņēmušās nodrošināt labākus apstākļus uzņēmumiem uzņēmējdarbības veicināšanai," teica Augulis.
Viņš norādīja, ka Latvijas un Ķīnas dzelzceļa kompānijas arī vienojušās par sadarbību vilcienu satiksmes izveidē no Ķīnas. "Abu valstu dzelzceļa kompānijas vienojās noorganizēt pirmo nokomplektēto izmēģinājuma vilcienu no Ķīnas līdz šā gada beigām. Tas nozīmē, ka mums būs viens jauns maršruts tiešā satiksmē ar Ķīnu," teica ministrs.
Viņš teica, ka vecais Zīda ceļš ir gājis caur Latviju. "Ķīnieši redz un saprot, ka šis ir taisnākais ceļš. Ja Latvijā to kāds negrib, ir kaut kāda pretestība tam, tad tā ir tā cilvēka vaina. (..) Bet šobrīd mēs esam panākuši tiešām lielu sasniegumu sadarbībā ar Ķīnu."
Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) pašlaik aktīvi strādā pie Ķīnas kravu tranzīta piesaistes. SM iepriekš atzina, ka sarunās ar Ķīnu par sadarbību transporta loģistikas jomā Latvijas galvenais piedāvājums ir Ķīnas preču izplatīšana Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā caur Latvijas noliktavām.
SM iepriekš norādīja, ka Latvija ar Ķīnu runā par konkrētiem projektiem, kurus gan ministrijā atturējās minēt, taču norādīja, ka tie saistīti ar loģistiku, jaunu loģistikas centru izveidi, arī termināļiem. Latvija saredz Ķīnu kā jaunu partneri kravu plūsmas diversifikācijā.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
