Pamazām izklīstot rīta miglai pār Londonu, sākotnējā eiforija par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības sāk pagaist. Tā vietā nu ir iestājušās smagas paģiras – britu mārciņa ir nokritusi zemākajā līmenī kopš 1985.gada. Pamatīgi kritumi bijuši arī akciju tirgos, savukārt kredītreitingu aģentūra “Standart & Poors” jau paziņojusi, ka Lielbritānijai piešķirtais augstais AAA kredītreitings vairs nav uzskatāms par noturīgu.
“Prognozes būs tādas, ka Lielbritānijas finanšu tirgus varētu būt krities ap 20%. Šīs atbalsis būs vērojamas arī Vācijas tirgū un citos [..]. Tās ambīcijas, kas ir vērojamas Britānijā – audzēt savu ietekmi, ekonomiku un apsteigt tādas valstis kā Japāna un Vācija, var neīstenoties,” komentē “SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Kaut mārciņa ar laiku atkopsies, tās vērtība, pēc ekspertu domām, vēl ilgi būs krietni zemāka nekā pirms referenduma. Pretēji izstāšanās atbalstītāju teiktajam cietīs arī Lielbritānijas ekonomika, jo būtiski saruks investīciju plūsma.
Arī Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina, ka pēc referenduma rezultātu paziņošanas satricinājums finanšu tirgos nav pārsteigums, britu mārciņas kurss dramatiski nokrita, arī akciju indeksi krīt par 6%-7%. Nenoliedzami turpmāk, kamēr norisināsies sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES, valdīs nenoteiktība, ko arī pastiprina tas, ka pašreizējais premjers Deivids Kamerons atkāpies un nav zināms, kurš būs nākamais premjers un vadīs šis sarunas.
Tas mazinās investīcijas un kavēs gan Lielbritānijas, gan ES izaugsmi, pauda Skrīvere.
Pēc Lielbritānijas referenduma iznākuma strauji kritusies vērtība arī daudziem kaimiņvalsts Īrijas uzņēmumiem. Lēto lidojumu aviokompānijas „Rynair” mārketinga direktors Kennijs Jakobs intervijā Īrijas radio pavēstīja, ka lidsabiedrības akcijas kritušās par 20%. Būtisks akciju kritums ir arī kompānijai „IAG”, kurai pieder gan britu aviokompānija „British Airways”, gan Īrijas kompānijas „Aier Lingus”.
Īrijas biznesa asociācijas vērsušās pie Īrijas valdības ar lūgumu nekavējoties domāt par atbalstu vietējiem uzņēmējiem. Lielbritānija ir Īrijas lielākā tirdzniecības partnere, un Īrijas politiķu vidū jau izskanējuši viedokļi, ka, iespējams, arī īriem jādomā par izstāšanos no bloka, lai saglabātu savas būtiskākās ekonomikas saiknes ar kaimiņu.
Tāpat lētāka mārciņa un recesija Lielbritānijas ekonomikā kā auksta duša var nākt pār Latvijas kokrūpniekiem, kuriem britu klienti ir lielākie klienti. Problēmas gaidāmas arī eirozonā.
“Galvenais negatīvais efekts nāks nevis no “Brexit”, bet tad, ja Eiropā arī citas valstis sāks darīt kaut ko līdzīgu. Tad viennozīmīgi vēlme investēt būs zemāka un Eiropas Centrālā banka būs spiesta vēl šos tirgus balstīt, iepludinot lielākus naudas apjomus tirgos. Ko tas mums nozīmē? Mums tas nozīmē, ka mūsu lielākais tirdzniecības partneris Eiropas Savienībā būs ekonomiski vārgs. Bet, ja eiro ir vājš, tad ir lētāk eksportēt uz valstīm, kas ir ārpus ES. Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmējiem jāmeklē eksporta tirgi citur,” norāda “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Eksperti arī brīdina – bez šiem riskiem daudz svarīgāks jautājums būs par Lielbritānijas turpmākajām iemaksām Eiropas Savienības budžetā. Ja tās aptrūksies izstāšanās periodā, iespējams, visu naudu no Latvijai periodā atvēlētajiem 7,5 miljardiem eiro varam arī nesaņemt.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
