Viņi paredz, ka “Gazprom” viegli nepadosies un tuvāko gadu laikā, iespējams, pat centīsies parādīt zobus augstāku cenu veidā. Lai pret to nodrošinātos, vienīgās zāles ir maksimāla gāzes tirgu liberalizēšana, ar ko Latvijā līdz šim nav veicies.
Lai arī EK izvirzītās apsūdzības tieši skar “Gazprom”, uzņēmuma pārstāvniecībā Latvijā sniegt komentārus Latvijas Televīzijai kameras priekšā tomēr nevēlējās, iesakot izlasīt mātes kompānijas sagatavoto rakstisko atbildi. Tajā tiek noraidītas gan Eiropas Komisijas izvirzītās apsūdzības, gan uzsvērts, ka uzņēmums nevar tikt uzskatīts par vainīgu konkurences nosacījumu pārkāpšanā.
Jau tagad ir skaidrs, ka lietas izskatīšana ilgs vairākus gadus un tiks aizvadīta skaļas politiskas retorikas pavadībā. Ņemot vērā ciešo uzņēmuma sasaisti ar Kremļa saimniekiem, netiek arī izslēgti iespējami spēka demonstrācijas mēģinājumi, kad no “Gazprom” puses dažiem klientiem varētu tikt mēģināts celt gāzes piegāžu cenas.
“Latvijas gāzē”, kur “Gazprom” īpašumā ir 34% akciju, gan mierina, ka pret šiem riskiem Latvijas patērētāji ir pasargāti.
“Spekulācijas, ka varētu notikt kaut kādas manipulācijas ar cenām un notikt kaut kāda atriebes politika, valda 10 gadus, bet nekad tas nav noticis. Šobrīd mums ir spēkā piegādes līgums līdz 2030.gadam, cenu līgums līdz gada beigām un viss notiek atbilstoši līgumiem un iepirkuma cenas ir gana pievilcīgas,” stāstīja “Latvijas gāzes” preses sekretārs Vinsents Makaris.
Pretējās domās gan ir ekonomikas ministre Dana Reizniece–Ozola (ZZS). Lai arī uz izvirzītajām apsūdzībām pret monopolistu viņa raugās ar cerībām, ministre uzsver, ka jau šobrīd patērētāji Latvijā par gāzi maksā ievērojami dārgāk.
Viņa nedomā, ka EK apsūdzības ietekmēs gāzes piegādes cenu Latvijai.
“Mēs jau šobrīd maksājam stipri lielāku cenu, nekā gāze maksā vairumtirdzniecībā lielajos gāzes centros. Aprīlī mēs par kubikmetru maksājam 256 eiro, bet cenas biržā ir par 15% zemākas. Vasaras periodā tā sasniegs līdz 40%. [..] mēs nevaram apstāties un mums straujiem soļiem jāiet uz priekšu ar tirgus atvēršanu,” uzsvēra ministre.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš gan norādīja, ka lielā mērā pie negodīgās konkurences prakses, ko šobrīd EK pārmet “Gazpromam”, vainīgas pašas Centrālās un Austrumeiropas valstis.
“Tas, ko teiks “Gazprom”, ir tas, ka mēs darbojamies nacionālo likumdošanas aktu ietvaros – līgumi ir slēgti tādi, kāda likumdošana ir jūsu valstīs. Šis nu ir patiesības mirklis arī Latvijas likumdevējiem – kāda iemesla dēļ pagājušajā gadā tika pagarināts monopolstāvoklis līdz 2017.gadam? Tas ir kliedzošā pretrunā ar mūsu prioritāti kā prezidējošai valstij un tās ir nopietnas pārdomas,” pauda Ozoliņš.
Kaut izvirzītās apsūdzības antimonopola nosacījumu pārkāpšanā varētu dot labāku fonu Latvijas gāzes tirgus atvēršanai, cerēt, ka to izdosies paveikt ātrāk par 2017.gada aprīli, ir nereāli.
Jau ziņots, ka EK oficiāli izvirzījusi apsūdzību koncernam „Gazprom” ļaunprātīgā tirgus stāvokļa izmantošanā, pārkāpjot pretmonopola likumdošanu. "Gazprom" gan nekavējoties noraidījis izskanējušos pārmetumus. Kompānija apgalvo, ka stingri ievēro visas starptautisko tiesību normas un to valstu likumdošanas, kur „Gazprom” darbojas. Cenu veidošanas princips esot atbilstošs standartiem, ko pielieto arī citi gāzes ražotāji un eksportētāji.
