Taujāta par turpmāko rīcību, ministre uzsvēra, ka vispirms ir svarīgi noklausīties ziņojumu par restrukturizācijas plānu un tad lemt, ko darīt. "Bumba ir mūsu pusē," sacīja Reizniece-Ozola, skaidrojot, ka rīkoties var dažādi, piemēram, pieņemt restrukturizācijas plānu, nepieņemt vai prasīt papildu informāciju.
Tomēr pašreizējais restrukturizācijas plāns neesot sagatavots nedz valsts interesēs, nedz spējot pamatot uzņēmuma ilgtermiņa darbību, uzskata ministre. Viņasprāt, tas drīzāk ir atsevišķu uzņēmuma akcionāru vajadzību saraksts vai pasākumu priekšlikumi esošo akcionāru interesēs.
Pēc ministres domām, jāmēģina sadarboties ar uzņēmumu un jāprasa papildu informācija.
Jautājums par "KVV Liepājas metalurgu" varētu tikt skatīts otrdienas, 15.marta, valdības sēdē, tomēr koalīcijas partneri vēl lems, vai iekļaut šo jautājumu. Par to šauboties "Vienotība".
Par šo jautājumu diskutēts arī koalīcijas sanāksmē. Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Armands Krauze (ZZS) pastāstīja, ka apspriesta situācija un tas, ka nepieciešams nodrošināt valsts pozīciju un "aktīvu rīcību", lai netiktu radīti zaudējumi valstij.
"Vienotības" politiķis Edvards Smiltēns skaidroja, ka situācija ir pietiekami komplicēta un valdība aktīvi strādā pie iespējamiem risinājumiem. Vienlaikus viņš neatklāja šos iespējamos rīcības variantus.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā "KVV Liepājas metalurga" īpašnieki "KVV Group" izteica cerību, ka Valsts kase savus atzinumus par uzņēmuma sagatavoto restrukturizācijas plānu valdībā iesniegs iepriekš izziņotajā laikā - līdz 15.martam - un tie būs pietiekami pārdomāti.
"Mēs esam gatavi sniegt jebkuru papildu informāciju par uzņēmumu, tomēr ir ļoti svarīgi, lai dialogs sāktos," piebilda valdes loceklis Igors Talanovs.
Ukrainas "KVV Group" izskata iespēju apturēt "KVV Liepājas metalurga" darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu.
"KVV Group" vadība uzskata, ka situācijā, kad "KVV Liepājas metalurgs" jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.
"KVV Liepājas metalurgs" 1.marta pēcpusdienā Valsts kasē iesniedzis uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība. Plānā tiek piedāvāts jauns "KVV Liepājas metalurga" 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.
Paredzēts, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā, bet atlikušo daļu paredzēts novirzīt "KVV Liepājas metalurga" parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.
Uzņēmumā veikts audits, un tas paredz, ka neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļaus saņemt četrus līdz piecus miljonus eiro.
