Kā stāstīja FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ("Vienotība"), uzņēmēju organizācijas ir sākušas aktīvas lobēšanas kampaņas parlamentā, lai panāktu solidaritātes nodokļa atcelšanu.
"Diemžēl tas, ko uzņēmēji grib panākt, var izraisīt PVN likmes celšanos. Šāda rīcība nepārprotami nostādīs ļoti neizdevīgā situācijā daudzbērnu ģimenes un iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem. Tiks saglabāta arī regresivitāte nodokļu sistēmā, un lielo algu saņēmēji maksās proporcionāli zemākus darbaspēka nodokļus nekā vidēji atalgotais Latvijas iedzīvotājs," uzsvēra Ašeradens.
FM norāda - ja solidaritātes nodoklis skar tikai nelielu sabiedrības daļu - lielo algu saņēmējus, kas gadā pelna virs 48 600 eiro gadā, tad alternatīvie priekšlikumi var skart pilnīgi visus iedzīvotājus.
Šādas uzņēmēju organizāciju aktivitātes var izraisīt PVN likmes celšanos līdz 22%. FM uzsver, ka, panākot PVN likmes celšanu, to izjutīs visi Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši cilvēki ar zemākiem ienākumiem, taču lielo algu saņēmēji to pat nepamanīs.
FM gan nav saņēmusi valdības uzdevumu, kas attiecas uz solidaritātes nodokļa precizēšanu.
Tiesa, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu budžetā nākamgad paredzēts iekasēt nedaudz vairāk kā 40 miljonus eiro, bet PVN likmes celšana par 1% budžetā dotu vairāk nekā 90 miljonus eiro, liecina FM aplēses.
FM atzina: atsakoties no solidaritātes nodokļa ieviešanas, iztrūkuma segšanai 40 miljonu eiro apmērā pietiktu ar PVN likmes celšanu par 0,5%, taču Latvijā līdz šim nav bijusi prakse celt nodokļa likmi par pusprocentu.
Kā ziņots, ņemot vērā kritiku par solidaritātes nodokļa ieviešanu, iespējams, varētu īstenot korekcijas saistībā ar šo ieceri, žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība").
"Es nenoliegtu un nenoraidītu, ka varētu būt korekcijas," teica valdības vadītāja, neprecizējot iespējamās izmaiņas, jo vēl tiek vērtēts.
Straujuma skaidroja, ka vairākas reizes neformāli tikusies ar uzņēmēju organizācijām, Latvijas Bankas pārstāvjiem. Ņemot vērā uzņēmēju kritiku par šo nodokli, tā tiek vērtēta un meklēti risinājumi, lai satraukums būtu mazāks, pauda politiķe.
Vienlaikus viņa akcentēja, ka ir pāragri precizēt, kādas tieši varētu būt izmaiņas attiecībā uz šo ieceri.
Premjerministre arī piebilda, ka gaida finanšu ministra Jāņa Reira ("Vienotība") atgriešanos no komandējuma 16.oktobrī, lai turpinātu diskusijas par šo jautājumu.
Kā ziņots, valdība iepriekš atbalstīja uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu no 2016.gada 1.janvāra.
Solidaritātes nodokli plānots piemērot darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu "griestus". Kā norāda Finanšu ministrija, šogad saskaņā ar likumu šie "griesti" ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk kā 4000 eiro mēnesī, bet nākamgad tie pieaugs.
Atbilstoši uz 2014.gada datiem balstītiem aprēķiniem jaunais nodoklis skaršot aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.
Pret solidaritātes nodokļa ieviešanu iestājās uzņēmēji. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka pašreiz izstrādātie un valdības atbalstītie FM ierosinājumi ieņēmumu palielināšanai 2016.gada valsts budžetā, kas paredz solidaritātes nodokļa ieviešanu, diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa saglabāšanu esošajā līmenī, nav atbalstāmi, jo paredz palielināt nodokļu slogu darbaspēkam.
Savukārt telekomunikāciju operators "Lattelecom" solidaritātes nodokļa dēļ apsver būtisku darbinieku skaita samazinājumu, pakalpojumu cenu celšanu vai izvirzīto mērķu un peļņas apmēru pārskatīšanu.
