Kā zināms, Saeimas deputāti trešdien pulcējās uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par nākamā gada valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu paketes apstiprināšanu galīgajā lasījumā.
Piketa dalībnieki protestēja pret ieceri jau no nākamā gada 1. janvāra ieviest sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuru apmērs dažu gadu laikā tiktu pielīdzināts sociālā nodokļa apmēram no minimālās algas, kā arī plānu pēc diviem gadiem atcelt mikrouzņēmumu nodokli.
Piketa dalībnieki pie Saeimas nama sanākuši ar saviem plakātiem un melniem baloniem. Ar nodokļa režīmā iecerētajām izmaiņām neapmierinātie cilvēki skandēja dažādus saukļus, tostarp "Ļaujiet mums strādāt", "Nebūs mikro, būs nekro", liekot noprast – ja nebūs šī nodokļa, tad arī nebūs nodokļu ieņēmumu.
Vairāk uztrauc sociālās iemaksas
Patlaban gan protestētājus vairāk uztrauc tieši sociālās iemaksas, liecina viņu teiktais sarunā ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu ("Vienotība").
Pagājušajā nedēļā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu, kam vēlreiz jāizvērtē minimālo sociālo iemaksu ieviešana.
Komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) sola, ka risinājums varētu tikt rasts jau nākamnedēļ.
"Šodien no rīta atsūtīja Latvijas Darba devēju konfederācija, atsūtīja vēl vairāki darba grupas locekļi, mēs aizsūtījām visiem materiālus, kādi ir mums no Finanšu ministrijas. Mēs strādājam," teica deputāte.
Tikmēr no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un zemnieku savienība) teiktā noprotams, ka zināma piekāpšanās gan gaidāma, taču pavisam no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu atteikties nav plānots.
"Mēs esam piedāvājuši, lai darba grupa paplašina izņēmumu sarakstu. Šobrīd izņēmumi attiecas uz jauniešiem, uz ilgstošajiem bezdarbniekiem, uz pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem, 1. un 2. grupas invalīdiem. Un mēs esam piedāvājuši vēl dažādus vecumus, kur vajadzētu šo atvieglojumu paplašināt, lai sociāli jūtīgākās sabiedrības grupas būtu pasargātas no strauja nodokļa pieauguma, riskējot, ka viņi tādā veidā varētu pazaudēt darbu," sacīja ministre.
Kas būs mikrouzņēmumu nodokļa vietā?
Finanšu ministre gan atzīst, ka nākamā gada budžeta paketē iekļautais Jaunuzņēmumu likums nerisina jautājumu par to, kas stāsies mikrouzņēmumu nodokļa vietā, kad tas tiks atcelts. Viņa sola meklēt jaunus risinājumus.
"Šobrīd ir noteikts, ka vēl vismaz divus gadus mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji var strādāt tādā režīmā kā tagad, vēl pusgadu var reģistrēties arī jauni. Un ir skaidra apņemšanās no valdības piedāvāt kādu citu risinājumu mikrouzņēmumu nodokļa vietā, bet tas nebūs sasteigti. Tas būs apspriests arī ar uzņēmēju organizācijām un tam ir vajadzīgs laiks.
Te ir jāuzņemas zināma atbildība arī mums, ka mēs neesam pietiekami informējuši par citām iespējām, kā var rīkoties, piemēram, mainot savu uzņēmējdarbības formu.
Nereti darba līguma vietā var izmantot uzņēmuma līgumu, ir arī citas uzņēmējdarbības formas – individuālie komersanti, dažiem varbūt piemērotāks būtu patentmaksājums. Tas ir tas, ko mēs mēģināsim plašāk skaidrot," teica Reizniece-Ozola.
Nākamā gada budžeta paketē iekļautie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi paredz no nākamā gada vidus pārtraukt jaunu mikrouzņēmumu reģistrēšanu un noteic, ka līdz 2018. gada beigām esošajiem mikrouzņēmumiem jāizvēlas jauns nodokļu režīms.
Bažījas par jauniem uzņēmumiem
Partijas "Latvijas attīstībai" līderis, viens no protesta akcijas rīkotājiem Juris Pūce intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka saskaņā ar mikrouzņēmumu nodokļa likuma izmaiņām jauni mikrouzņēmumi Latvijā vairs nevarēs tapt.
"Arī esošie uzņēmumi, ja viņi vēlēsies reorganizēties vai turpināt citādā formā savu darbību, to nevarēs izdarīt," teica Pūce.
Turklāt no nākamā gada sākuma stāsies spēkā izmaiņas sociālo iemaksu noteikumos, un tā rezultātā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem būtiski pieaugs sociālo iemaksu slogs. "Darbinieku sociālā aizsardzība ne tikai neuzlabosies, bet pat pasliktināsies," sacīja Pūce.
Pēc viņa teiktā, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji dod darba vietas lielam skaitam cilvēku.
Jau vēstīts, ka nākamgad paredzētas izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa režīmā. Nodoklī vairs netiks ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - tās būs jāmaksā saskaņā ar vispārējo kārtību par katru mikrouzņēmumā nodarbināto. Taču vienlaikus tiks samazināta mikrouzņēmuma nodokļa likme no pašreizējiem 9% līdz 5% no apgrozījuma.
Turklāt līdz 2018. gada beigām no krīzes laikā ieviestā un pretrunīgi vērtētā mikrouzņēmumu režīma plānots atteikties. Taču tā vietā paredzēts ieviest jaunus risinājumus uzņēmējdarbības uzsācēju un mazo uzņēmēju atbalstam.
