Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns LTV raidījumam “De facto” sacīja, ka “Gaismas pils” projekts viņa kompāniju “RBSSKALS” novedis līdz maksātnespējai, jo Kultūras ministrija nepareizi interpretē būvniecības līgumu.
“Es labi dzirdu publiskajā telpā, kādi celtnieki ir maitas. Un kā jūs tagad neētiski rīkojaties. Bet šis precedents mūsu uzņēmumu novedis līdz maksātnespējai, un atjaunot šo grupu ar 800 darbiniekiem nebūs iespējams nekad,” saka Saukāns.
Nacionālās bibliotēkas projekts valstij kopā prasījis 195 miljonus eiro. Kultūras ministrija uzskata, ka visas saistības izpildītas, bet būvnieki domā citādāk.
Aprēķini nesaskan, jo puses dažādi interpretē vienu līguma punktu. Vienošanās ietvēra Latvijā nepraktizētu normu – inflācijas-deflācijas pārrēķinu.
Pasaules finanšu krīzes ietekmē 2009.gadā samazinājās strādnieku algas, lētāki kļuva būvmateriāli, mazākus tēriņus prasīja mašīnu uzturēšana, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vairākus gadus celtnieki, saskaņā ar vienošanos, deflācijas apmērā naudu skaitīja ministrijai atpakaļ. Un tad pēkšņi 2011.gadā pārstāja to darīt, uzskatot, ka jāpiemēro citi indeksi.
Dokumenti gan pārliecinoši nepasaka, ka taisnība būvnieku pusē. Būvkompāniju apvienība, ko veido “RBSSKALS”, RE&RE” un “Skonto būve”, lielā mērā balstās uz advokātu biroja “Kronbergs&Čukste” atzinuma. Biroju kopīgi izvēlējās valsts pārstāvji un būvnieki, bet tā darbu apmaksāja celtnieki, jo valstij naudas nebija. Advokātu atzinums sanāca labvēlīgāks celtniekiem. Cita starpā tajā teikts, ka šaubas jātulko par labu viņiem.
Kultūras ministrija atteicās atzinumam piekrist, jo tas, ministrijas ieskatā, nesaskan ar līgumu. Līgumā ir minēts “būvniecības izmaksu indekss”, pēc kura jāveic deflācijas aprēķins, bet advokāti ieteica piemērot “darbaspēka izmaksu indeksu”.
“Atzinums, kuru apmaksāja būvnieki, pasaka neiespējamu lietu. Pirmkārt, būtu jāgroza ar atpakaļejošu spēku līgums. Otrkārt, indeksu izmaiņu rezultātā valstij sadārdzinājums būtu 9,2 miljoni eiro. (..) Mēs vēlreiz pārjautājām Centrālajai statistikas pārvaldei. Tā mums viennozīmīgi atbildēja, ka tie nav savstarpēji aizstājami indeksi,” saka Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Ministrija visus norēķinus “Gaismas pils” projektā veica pēc būvuzrauga norādēm. Karloss Reparazs no kompānijas “Hill International” atzīmē, ka līguma nosacījumi visiem bija zināmi no pirmās dienas un uzsver, ka konkurss tika uzvarēts ar salīdzinoši augstu cenu, lai iegūtu kvalitāti.
“Arī pēc indeksācijas visus gadus vienības izmaksas projektā bija virs tirgus cenām. Tādēļ, pat apcērpot izmaksas ar indeksāciju, samaksa, ko viņi [būvnieki] saņēma par katru detaļu, bija perfektā saskaņā vai virs standarta izmaksām Latvijā,” pauž Reparazs.
Taču arī būvnieki apgalvo, ka vadās vienīgi pēc līguma. Tādēļ tiesvedība starp celtniekiem un valsti izskatās neizbēgama.
Kultūras ministrijai būvnieku prasītās naudas summas nemaz nav. Darījuma konts decembrī slēgts. Tas nozīmē - nelabvēlīga tiesas lēmuma gadījumā līdzekļi valsts makā būs jāmeklē no jauna.
