Jautāts par nākamgad gaidāmajiem izaicinājumiem un riskiem Latvijas ekonomikā, Platais atzina: "Ekonomikā pašlaik turpinās tādas tendences, kuras ir ļoti neparastas. Ekonomisti pasaulē brīnās par to, ka mums ekonomika joprojām nespēj sākt attīstīties pēc lielās krīzes.
Tā [ekonomikas attīstība ] ir ļoti lēna gandrīz visā pasaulē, tā bremzējas tajās valstīs, kuras auga ļoti strauji līdz šim. Tādēļ pastāv tāda liela nenoteiktība."
Šī iemesla dēļ Latvija, Fiskālās disciplīnas padomes ieskatā, nedrīkst veidot un īstenot bezatbildīgu fiskālo politiku – budžetā ir nepieciešams veidot rezerves jeb tā saukto drošības spilvenu, lai "droši var skatīties uz priekšu" neatkarīgi no tā, kā attīstās Latvijas ekonomika.
Platais atzina, ka valdības akceptētais 2017. gada valsts budžeta projekts ir fiskāli atbildīgs. "Mēs ļoti ceram, ka arī Saeima būs atbildīga, budžetu pieņemot."
Pēc viņa teiktā, pirmo reizi atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām valsts budžetā plānota fiskālā nodrošinājuma rezerve.
Tā paredzēta minimālā – 0,1% – apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). "Tomēr tā ir ļoti svarīga apdrošināšanas polise, lai valdība varētu droši veikt savus pienākumus (..)," teica Platais, norādot – šāda rezerve nepieciešama, lai varētu segt valsts budžetā neparedzētus tēriņus.
Pēc Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja teiktā, lai arī budžetā ir paredzēti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, ar tiem mēdz nepietikt. Līdz ar to, ir nepieciešama rezerve, lai valsts nepārkāptu pieļaujamo budžeta deficīta slieksni.
Platais atzina arī, ka Fiskālās disciplīnas padome neatbalsta valdības plānu palielināt budžeta deficītu par 0,1% no IKP, lai finansētu veselības aprūpes reformu.
"Mēs noteikti iestājamies, ka veselības aprūpes reforma ir vajadzīga (..), bet nedrīkst to darīt uz nākošo paaudžu rēķina."
Šis ir galvenais Fiskālās disciplīnas padomes iebildums attiecībā uz nākamā gada valsts budžetu. "Mēs ierosinām, ka valdībai tomēr ir jāskata visa veida varianti, kā veselības aprūpes izdevumus finansēt, lai finansējums iekļautos budžeta ietvaros."
Pēc Platā teiktā, Latvija nodokļu iekasēšanas ziņā ievērojami atpaliek no tām valstīm, kam mēs vēlamies līdzināties. Tas nozīmē, ka Latvijas valdībai vienmēr būs mazāk naudas nekā citām, lai finansētu visas vajadzības.
Fiskālās disciplīnas padome atbalsta valdības mērķi līdz 2020.gadam panākt, lai iekasēto nodokļu apjoms sasniegtu 33% no IKP. "Bet tas nebūs viegli sasniedzams uzdevums," atzina Platais, norādot, ka šī mērķa sasniegšanai primāri ir jāmazina ēnu ekonomika un "jāpaplašina nodokļi tām sfērām, kas netiek pietiekami apliktas [ar nodokļiem]".
