Kā liecina Krievijas valdības publicētie dokumenti, no līdzšinējā sankciju saraksta ir izsvītroti tādi produkti, kā, piemēram, bezlaktozes piens un tā produkti, sēklas kartupeļi, sīpoli, saldā kukurūza, kā arī sēklas zirņi. Tāpat aizliegums atcelts garšas aromatizētājiem un bioloģiski aktīvajām piedevām, vitamīnu un minerālu kompleksiem, kā arī dzīvnieku un augu izcelsmes olbaltumvielu koncentrātiem. Turpmāk Krievijā drīkstēs ievest arī Atlantijas lašu un foreļu mazuļus.
Lēmums izmainīt sankciju sarakstu pieņemts laikā, kad krievijā sākušas kāpt cenas pārtikas produktiem. Kā konstatējis Krievijas statistikas birojs, visvairāk pieaugusio cena vistas un cūkas gaļai. Nedēļas laikā šiem produktiem cenas pieaugušas par pus procenta līdz procentam. Lai arī valdība ir solījusi nepieļaut strauju cenu kāpumu, atsevišķos reģionos cenas cēlušās pat par 30%.
Zīmīgi, ka bezlaktozes piena produkciju, kurai tagad atvērts Krievijas tirgus, ražo lielākā Somijas kompānija “Valio”. Otrdien Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets asi kritizēja Somijas prezidenta nupat notikušo divpusējo tikšanos ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu.
Kā ziņots, pirms divām nedēļām Krievija nolēma uz vienu gadu noteikt pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas, reaģējot uz to, ka šīs valstis noteikušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās lomu Ukrainas krīzē. Krievijas lauksaimniecības ministrs brīdinājis, ka tuvāko gadu laikā Maskavai var nākties tērēt miljardiem dolāru lauksaimnieku subsidēšanai, lai aizstātu aizliegtās importa preces un izvairītos no pārtikas trūkuma.
Kā trešdien paziņojis Krievijas lauksaimniecības ministrs Nikolajs Fjodorovs, Krievijas lauksaimnieku atbalstam līdz gada beigām būs nepieciešams iztērēt vairākus desmitus miljardu rubļu. Pēc Fjodorova vārdiem, šādi līdzekļi ir vajadzīgi, lai lauksaimnieki pēc paātrināta plāna varētu izpildīt savus ražošanas plānus. Vienlaicīgi ministrs norādījis, ka gan nākamajā, gan sekojošajos gados nepieciešamā summa var palielināties pat desmitkārtīgi.
Arī Krievijas finanšu ministra vietnieks Sergejs Storčaks brīdinājis, ka pret Krieviju ieviestās sankcijas jau sāk tiešā veidā ietekmēt Krievijas ekonomiku. Pieaug kredītu neatdošanas risks, savukārt krievu eksportētāji sāk bažīties par savu valūtas peļņas saglabāšanu. Iepriekš Finanšu ministrija bija paziņojusi, ka sankcijas pret atsevišķām kompānijām tiešu iespaidu uz Krievijas ekonomiku neatstās. Kā norādījis Storčaks, daudzi krievu uzņēmēji sākot pastiprināti interesēties, vai līdzšinējie finanšu līdzekļu pārskaitīšanas kanāli ir droši. Vienlaicīgi ministra vietnieks paudis cerību, ka pašreizējais ģeopolitiskais saspīlējums pasaulē pakāpeniski mazināsies.
Tikmēr par savas ekonomikas stāvokli šodien informējusi arī Ukraina. Tiek prognozēts, ka budžeta deficīts 2014. gadā Ukrainā sasniegs piecus procentus. Tas ir aptuveni par pus procentu vairāk, nekā iepriekš prognozēts. Kā šodien paziņojis Ukrainas finanšu ministrs Aleksandrs Šlapaks, inflācijas palielināsies aptuveni līdz 20%, savukārt ekonomikas ministrs Pāvels Šeremeta prognozē, ka iekšzemes kopprodukts samazināsies par 6-7%.
Vienlaicīgi Ukraina piedāvājusi Starptautiskajam valūtas fondam apvienot trešo un ceturto finansiālās palīdzības daļu un pārskaitīt Kijevai 2,2-2,3 miljardus ASV dolāru. Kopumā Starptautiskais Valūtas fonds ir solījis Ukrainai izmaksāt 17 miljardus dolāru, ar nosacījumu, ka tiks veiksmīgi īstenotas dažādas reformas.
Trešdien saņemta arī ziņa par to, ka 16 ietekmīgi Krievijas, Ukrainas un arī citu valstu uzņēmēji kopīgi ir aicinājuši pārtraukt karu Ukrainā. Kompānijas „Virgin” mājas lapā publicētajā paziņojumā norādīts, ka ceturtdaļgadsimtu pēc aukstā kara beigām ir sākusies jauna bruņoto konfliktu un postošu starpvalstu attiecību ēra, taču tā nav tāda pasaule, ko mēs bijām iedomājušies. Uzņēmumi aicinājuši valdības sadarboties, lai nebūtu jāatgriežas pie Aukstā kara. Ja ir nepieciešama uzņēmēju palīdzība, viņi esot gatavi to sniegt.
Iepriekš, augusta sākumā, atbildot uz rietumvalstu sankcijām pret Krievijas amatpersonām, uzņēmējiem un kompānijām, kurus vaino agresijas atbalstīšanā Ukrainā, ka Krievija 7.augustā ieviesa sankcijas, nosakot embrago pārtikas produktiem no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas - šīs valstis bija noteikušas sankcijas pret daudzām Krievijas varas elitei tuvu stāvošajām amatpersonām un uzņēmējiem saistībā ar viņa atbalstu Maskavas rīcībai Ukrainā un Krimas aneksijai.
Krievijas noteiktais aizliegums atteicas uz liellopu gaļu, putnu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, piena produktiem, riekstiem un citu pārtiku.
