Viņš uzsvēra, ka pie šā brīža elektroenerģijas cenām uzņēmums nav konkurētspējīgs. "Ja netiek nodrošināta konkurētspējīga elektroenerģijas cena, "KVV Liepājas metalurgam" neizdosies izmantot ražošanas potenciālu," sacīja Talanovs.
Viņš arī norādīja, ka uzņēmums valdībai prasa koriģēt kredītsaistību nomaksas kalendāru, lūdzot atlikt 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei uz diviem gadiem.
Kā iemeslu šādam lūgumam Talanovs minēja nelabvēlīgo situāciju nozarē.
Vienlaikus Talanovs noliedza, ka uzņēmums būtu kļuvis maksātnespējīgs. "Mēs jau aptuveni mēnesi atpakaļ vērsāmies ar lūgumu mums atlikt mums maksājumu termiņu par diviem gadiem," sacīja Talanovs. "Saistībā ar to mums lūdza sagatavot precizētu biznesa plānu 2016.gadam un arī tālākā perspektīvā līdz 2030.gadam un šo prasību mēs esam jau izpildījuši, un ceram, ka valdība mūs sadzirdēs un šo mūsu līgumu sadzirdēs. Mūsu kopējās saistības veido aptuveni 2,7 miljonus eiro, un nav runa par to, ka mēs nemaksāsim, bet tikai par maksājuma atlikšanu," viņš pauda.
Uzņēmums arī vēlas nākamajā gadā risināt sarunas ar valdību par lētākiem energotarifiem, ļaujot "KVV Liepājas metalurgam" gūt pelņu. Lēsts, lai uzņēmums strādātu ar peļņu, valstij būtu jāatbrīvo "KVV Liepājas metalurgs" no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) un jāsamazina cena par elektrību līdz 25 eiro par megavatstundu. Tā kā tas ir iespējams tikai naktīs, tad uzņēmums nākamajā gadā grasās strādāt pa naktīm. Dienā par megavatstundu ir jāmaksā 46 eiro, kas pie nosacījuma, ja ir atbrīvojums no OIK, uzņēmumam ļauj strādāt "pa nullēm".
Preses konferencē ieradās arī bijušais uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans. Viņš preses konferencē paziņoja, ka "Liepājas metalurga" pārdošanas Ukrainas uzņēmējiem ir bijis koruptīvs darījums.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka elektroenerģijas cenas lielajiem ražotājiem Latvijā ir ievērojami nedraudzīgākas nekā citviet Eiropā. Tālab valdība ir spērusi "nopietnus soļus" – no nākamā gada 1.janvāra paredzēts ieviest kompensāciju mehānismu.
FM parlamentārais sekretārs norādīja, ka viņš nevar pateikt, cik lielu atspaidu un izmaksu samazinājumu šī mehānisma ieviešana dos metalurģijas uzņēmumam – to vairāk varētu zināt Ekonomikas ministrija.
"Katrā ziņā valdība ir lēmusi, ka tāds atbalsts būs," teica Ašeradens, piebilstot, ka šis kompensāciju mehānisms būs pieejams visām energoietilpīgajām ražotnēm, tostarp "Cemex", "Valmieras stikla šķiedrai".
Šis kompensāciju mehānisms vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, atzina FM pārstāvis.
Ašeradens gan norādīja, ka situācija pasaules tirgos metalurģijas jomā uzlabojas – par to liecina metāllūžņu cenu samazinājums.
Vaicāts par «KVV Liepājas metalurgs» lūgumu atlikt maksājumu Valsts kasei 2,7 miljonu eiro apmērā , FM parlamentārais sekretārs norādīja, ka vispirms ir jāizvērtē uzņēmuma iesniegtais rīcības plāns. "Valdībai jāgūst pārliecība, vai vadības komanda tiek galā ar situāciju," teica Ašeradens.
Jau ziņots par “Liepājas metalurga" nonākšanu finanšu grūtībās pirms aptuveni trīs gadiem, kā dēļ uzņēmums kļuva par maksātnespējīgu.
Administratoram izdevās atrast uzņēmumam pircēju - Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro. Šogad janvārī “Liepājas metalurga” atslēgas svinīgi nodotas jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" vadībai.
Tomēr jau maijā atklājās, ka no darba "KVV Liepājas metalurgs" atbrīvoti aptuveni 10 -15% darbinieku - metalurgi, kuri tikai nesen tika pieņemti darbā. Kā iemesls šādai rīcībai tiek minēts tas, ka nav piepildījušās uzņēmuma vadības optimistiskās prognozes par metalurģijas tirgu, tiek norādīts arī uz elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK).
Vēlāk augustā uzņēmumā paziņoja par apņemšanos tuvāko mēnešu laikā pieņemt darbā papildu 200 darbinieku. Tiesa, decembra otrajā pusē tika prasīta uzņēmuma maksātnespēja.
