Martā Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2016.gadam no iepriekš lēstajiem 2,7% uz 2,3%.
Savukārt 2017.gadā IKP izaugsme varētu sasniegt 3%.
Rimšēvičs pauda, ka par krīzi runāt nevar, bet tautsaimniecība atdziest, jābūt uzmanīgiem, piesardzīgiem, jāskatās, kas notiek partnervalstīs.
Viņš norādīja, ka tālākai izaugsmei nepieciešama produktivitātes izaugsme, investīcijas tehnoloģijas. Tautsaimniecības attīstība būs atkarīga no tā, kā rīkosies ar vērtīgāko resursu – cilvēku kapitālu.
Tieši tāpēc banka iesaistījās diskusijās par jomām, kas skar cilvēkresursus – izglītības un veselības aprūpes jomas, norādīja Rimšēvičs.
Banka arī paredz, ka šogad patēriņu cenas gada griezumā samazināsies par 0,4%. Martā inflācijas prognoze bija aptuveni 0%. Nākamgad banka sagaida, ka cenas kāps vidēji par 1,3%, bet 2019.gadā – par 1,6%.
Šogad cenu lēnāku kāpumu veicināja mērens energoresursu cenu pieaugums, un arī lēnāka ekonomikas izaugsme.
Rimšēvičs domā, ka IKP prognozes samazināšana “atvēsina to cilvēku prātus, kas joprojām domā, ka varētu atvērt budžetu un palielināt izdevumus”. Ja otrā ceturkšņa rezultāti būs tikpat negatīvi, pastāv arī iespēja, ka būtu jāpārskata budžeta izdevumi, tiesa, bankas vadītājs atzina, ka otrajā pusgadā samazināt budžeta izdevumus gandrīz neiespējami.
Taču par to jādomā, veidojot nākamā gada budžetu, jo daži rīkojas tā, “it kā dzīvotu citā pasaulē, cilvēki, neko nenojauzdami, prasa papildus 700 miljonus eiro”.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) piektdien, 10.jūnijā ir samazinājusi šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi līdz 2,5%.
