Tomēr uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis trešdien, 14.oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, kurā tika uzsākta likuma grozījumu izskatīšana, pauda viedokli, ka ministrijas iecerētais uzņēmuma sadalīšanas termiņš esot pārāk īss un var izraisīt asas domstarpības ar "Latvijas gāzes" akcionāriem.
"Pats sadalīšanas process, par to, ka ir jāsadala pārvade un uzglabāšana atsevišķi no tirdzniecības un sadales, mums nerada būtiskus iebildumus. Šis ir bijis vairāku mēnešu un vai pat varbūt gada jautājums, kad šī diskusija notikusi. Šeit mēs nekādus būtiskus iebildumus negribam celt," teica Kalvītis.
Pēc viņa teiktā, "Latvijas gāzei" ir iebildumi pret uzņēmuma sadales procesu un termiņu, cik ilgā laika posmā to plānots izdarīt.
"Diezgan utopiski ir domāt, ka varam realizēt jaunatdalīto uzņēmumu, kurā būs pārvade un uzglabāšana, deviņos mēnešos, kur pie tam trīs mēnešus valsts grib domāt, vai tā šo uzņēmumu pirks vai nepirks. Apgalvojums, ka mēs varētu sākt sarunas ātrāk, ir diezgan jocīgs, jo tie, kas ir dzīvē kaut ko pārdevuši, biznesā saprot, ka sarunām jānotiek ar konkrētu pircēju, un neviens konkrēts pircējs nebūs, pirms valsts nebūs pateikusi pati jā vai nē," norādīja Kalvītis.
Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola (ZZS) Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda,lai arī termiņi ir saspringti, tomēr sadalīšana ir iespējama līdz 2017.gadam. Viņa sacīja, ka jau trešdien Saeimas komisijas sēdē varēja pamanīt, ka LG cenšas vilcināt procesu. Tāpat ar laiku varēs redzēt, kuri politiskie spēki vēlas uzņēmuma sadalīšanu.
Viņa arī noraidīja uzskatu, ka līdz ar gāzes tirgus sadalīšanu, gāzes cenas pieaugs.
Līdzīgu viedokli viņa pauda Saeimas komisijas sēdē trešdienas vidū. "Jā, es jau teicu, ka ir šie divi datumi – 2017.gada 3.aprīlis, kad uzņēmums ir jāsadala, un ja tas netiek izdarīts laikā, tad ir paredzēts sods 10% apjomā no apgrozījuma. Un otrs datums ir 2017.gada 31.decembris, līdz kuram ir jābūt atsavināt kritiskās infrastruktūras daļām no īpašniekiem, kas ir saistīti ar tirgotāju," termiņus nosauca ministre. "Ja šis termiņš netiek ievērots, tad atkal jau ir soda mehānisms līdz 10 procentu apjomā no apgrozījuma. Soda mehānisms ir vajadzīgs, jo tas ir motivācijas instruments, kā panākt šo termiņu ievērošanu, un tas ir piedāvāts pēc līdzīgas prakses, kā to darīja kaimiņvalstis. Tas ir instruments, kā valsts aizsargā savas tiesības pret to, ka nebūs laika novilcināšana, ka darbs tiešām notiks," viņa sacīja.
Arī elektroenerģijas eksperts Reinis Āboltiņš no "Providus" pauda, ka argumenti par gāzes cenu pieaugumu ir tikai uzņēmuma taktika, lai novilcinātu tirgus liberalizāciju. Fakts, ka tirgus būs jādala, bija zināms jau 2005.gadā, tāpēc "Latvijas Gāzei" bija jābūt tam gatavam.
Viens no tiem, kurš Saeimas sēdē šaubījās, vai uzņēmuma sadalīšana iecerētajā veidā vispār ir lietderīga un vai nebūtu vērts apsvērt arī citus risinājumus, bija Saeimas deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa"). "Es domāju, šeit neviens nav jāpārliecina, ka tirgus liberalizācija ir jāveic, ka visi šie nepieciešamie pasākumi, lai šeit varētu strādāt konkurence, ir jāveic. Par to nav šaubu, un par to šeit vispār mums nevajadzētu diskutēt. Tā kā ekonomikas ministrei šeit, es domāju, nevienu nevajadzēja pārliecināt. Jautājums, kā to izdarīt visefektīvāk un ar vislielāko izdevīgumu Latvijas patērētājiem. Un tad šeit ir jautājums – vai tiešām mums šajā pirmajā solī, tik īsā solī, ir jāveic šī īpašuma nodalīšana," sacīja Zariņš.
Jau ziņots, ka valdībā sēdē septembra vidū neņēma vērā energokompānijas "Latvijas gāzes" lūgumu atlikt jautājumu par gāzes tirgus atvēršanu, kas tostarp paredz uzņēmuma sadalīšanu, un apstiprināja attiecīgos Enerģētikas likuma grozījumus.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš uzsvēra, ka "Latvijas gāze" iebilst pret plānoto pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību atsavināšanu 2017.gadā. Uzņēmums vēloties, lai tas notiktu tikai 2019.gadā.
"Latvijas gāzes" Juridiskās daļas vadītāja Inga Krūmiņa uzsvēra, ka līdz 2017.gada aprīlim ir spēkā uzņēmuma privatizācijas līgums, kas nepieļauj kompānijas sadalīšanu. "(..) Tiek aizskartas visu īpašnieku, kas ir aptuveni 7000 Latvijas privātpersonu un juridisko personu, kam pieder zemes īpašumtiesības Inčukalnā, Satversmē noteiktās tiesības," teica Krūmiņa.
