Par to, ka „Transņeftj” pārtrauks naftas produktu tranzītu, uzņēmums paziņoja pirmdien, 12.septembrī.
Bērziņš pauda, ka šāds paziņojums nav pārsteigums. Proti, Krievija jau vairākus gadus iegulda līdzekļus savu ostu attīstībā, līdz ar to ir loģiska kaimiņvalsts vēlme šīs investīcijas atgūt.
„Mēs rēķināmies ar samazinājumu gadu no gada,” apstiprināja Bērziņš. Aprēķini liecina, ka var tikt zaudētas ap 10 miljoniem kravu.
Taču viņš noraidīja bažas, ka LDz pavisam noteikti samazināsies pārvadāto kravu apjoms. Patlaban notiek dažādas sarunas ar kravu īpašniekiem par to, lai „zudušās kravas” varētu aizvietot ar citām. Tādējādi arī zaudētā nauda par Krievijas naftas un ogļu kravām varētu tikt atgūta ar citām kravām. „Mēs nezaudēsim kravas tik vienkārši,” norādīja LDz.
Intervijā Bērziņš arī apstiprināja, ka līdz gada beigām Latvijā ir gaidāms pirmais jeb izmēģinājuma kravu vilciens no Ķīnas. Viņš pats gan cer, ka vilciens varēs ierasties Ķīnas premjera vizītes laikā Latvijā, kas notiks no 4. līdz 6.novembrim. LDz jau ir vienojies ar partneriem Krievijā, Kazahstānā un Baltkrievijā par tarifiem, kas būtu jāmaksā par kravu sūtīšanu caur šo valstu teritorijām. Taču sarunas vēl nav beigušās par tarifiem Ķīnā. Brauciens no Ķīnas uz Latviju aizņem atpuveni divas nedēļas, piezīmēja Bērziņš.
Jau ziņots, ka LDz piesardzīgi vērtē turpmāku sadarbību ar Krieviju. Tāpēc lielāka loma un vērība nekā iepriekš tiek dota sadarbībai ar Ķīnu, Kazahstānu un Baltkrieviju. Tiesa, eksperti jau iepriekš neslēpa, ka ekonomisti ir piesardzīgi par Latvijas izredzēm kļūt par daļu no Ķīnas jaunā Zīda ceļa.
