LG lūdz prezidentu šos grozījumus Saeimai nodot otrreizējai skatīšanai, jo vairākas Enerģētikas likuma grozījumu normas neatbilst Satversmei, kā arī Latvijas valsts saistībām pret LG un tās akcionāriem.
Uzņēmums norāda, ka likuma grozījumu spēkā stāšanās gadījumā Latvijai būs ievērojamas nelabvēlīgas sekas – „pienākums atlīdzināt visus nodarītos zaudējumus, kas saistīti gan ar piešķirto dabasgāzes tirdzniecības licenču ekskluzivitātes pārkāpšanu, gan arī ar nesamērīgiem dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades infrastruktūras atsavināšanas nosacījumiem”.
LG arī norāda, ka nav pret gāzes tirgus atvēršanu, taču pašreizējā grozījumu redakcija pārkāpj Satversmes 105. pantu un pārkāptas līdz 2017. gada 3.aprīlim pastāvošās LG ekskluzīvās tiesības pārdot gāzi Latvijā.
Jau ziņots, ka Saeimā ceturtdien, 11.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja pēdējos mēnešos plaši diskutētos grozījumus Enerģētikas likumā. Ar tiem noteikta kārtība, kā konkurencei 2017.gadā tiks atvērts dabasgāzes tirgus un kā tiks reorganizēts līdzšinējais tirgus monopolists - uzņēmums LG.
Tāpat atbalstīti vēl vieni likuma grozījumi, kas nodrošinās jaunu, valdības apstiprinātu dabasgāzes lietošanas noteikumu pilnvērtīgu stāšanos spēkā. Ar šiem noteikumiem paredzēta iespēja uzņēmumiem pa cauruļvadiem saņemt dabasgāzi ne tikai LG, bet arī no piegādātājiem ārvalstīs. Turklāt šāda iespēja, par ko līdz šim izrādījusi interesi valsts AS "Latvenergo", būs jau tagad - pirms 2017.gadā paredzētās gāzes tirgus atvēršanas.
