Viņš sacīja, ka tuvākajā laikā sekos lēmums par noguldījumu nepieejamību un par valsts garantētās atlīdzības izmaksas kārtību un laiku. 93% klientu noguldījumus atgūs, jo viņu noguldījumi ir līdz 100 000 eiro.
Savukārt noguldījumus, kas pārsniedz šo summu, klienti var cerēt saņemt pēc bankas likvidācijas. Kopumā šādu klientu ir 265, no tiem ir 44 Latvijas rezidenti privātpersonas un 15 Latvijas juridiskas personas, 52 nerezidenti privātpersonas un 154 ārvalstu juridiskas personas.
Banka nav sistēmiski nozīmīga, tāpēc arī neietekmē banku sistēmu kopumā, sacīja Putniņš.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Ieva Upleja Latvijas Radio pauda, ka būtiskākais ir tas, ka pārkāpumi un nepilnības bija konstatētas ilgstoši.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka asociācijai nav plašākas informācijas, bet no FKTK publiski sniegtajām ziņām saprotams, ka bankā nebija nodrošināti nosacījumi tālākai darbībai, tās ietekme uz tirgu nav liela - bankai ir aptuveni 5000 klientu un tikai 1% aktīvu no kopēja banku aktīvu apjoma.
Tirgus izdarīs savu secinājumu, bet šie skaitļi nav tādi, ka tirgū tie būtu būtiski, norādīja Bičevskis.
Viņš arī sacīja, ka tas, ka Latvijā ir stingrs regulators, kas pieņem lēmumus, ja tas ir nepieciešams, - tas Latvijas tēlam tikai palīdz. Stiprs un gudrs regulators un likumsargu spēja cīnīties ar pārkāpumiem ir būtisks nosacījums, lai Latvijas finanšu sistēma varētu sniegt arī eksporta pakalpojumus, piebilda asociācijas vadītājs.
Jau šobrīd gan komisija, gan nozares eksperti prognozē, ka "Trasta komercbankas" aiziešana no tirgus neatstās būtisku iespaidu uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem.
2015.gadu "Trasta komercbanka" noslēdza ar 4,66 miljonu eiro zaudējumiem, teikts neauditētajā bankas finanšu pārskatā. Savukārt grupas zaudējumi 2015.gadā bija 6,21 miljons eiro. Bankai ir aptuveni 5800 klientu - aptuveni līdzīgs skaits rezidentu un nerezidentu.
Jau ziņots, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu anulēt AS "Trasta komercbanka" licenci pēc FKTK ierosinājuma, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāvusi nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās – gan nespēja palielināt kapitālu, gan neievēroja “naudas atmazgāšanas” un terorisma finansēšanas novēršanas prasības.
Turklāt bankas esošais biznesa modelis neesot dzīvotspējīgs, un tā nav spējusi izstrādāt reālajai situācijai atbilstošu darbības stratēģiju.
Tikmēr "Trasta komercbankas" valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze aģentūrai LETA sacīja, ka advokāti pēta iespēju tiesā apstrīdēt ECB lēmumu.
FKTK 22.janvārī nolēma noteikt AS "Trasta komercbanka" darbības ierobežojumus, aizliedzot veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tai skaitā ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā klientiem par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro vienam noguldītājam.
Lēmumu par ierobežojumiem FKTK pieņēma, jo uzraudzības procesā netika panākts atbilstošs progress vairāku svarīgu bankas darbības jomu sakārtošanā - kapitāla palielināšanā, bankas darbības attīstības stratēģijas un iekšējās kontroles sistēmas pilnveidē.
Nedēļu pirms FKTK lēmuma par ierobežojumu noteikšanu ''Trasta komercbankai" Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja par Ekonomikas policijas kratīšanām komercbankā. Kratīšanas saistītas ar naudas atmazgāšanas shēmu, Krievijā par rubļiem iepērkot vērtspapīrus un nekavējoties tos pārdodot caur Eiropas bankām, tā klientu naudai palīdzot nogult "ofšoros". Tādu pašu shēmu ASV banku uzraugi izmeklē attiecībā pret “Deutsche Bank”, pērnajā oktobrī izraisot starptautisku skandālu.
