Klaipēdā šobrīd aktīvi norit „NordBalt” kabeļa būvniecība, un jūras pievārtē kabeļa ceļš krustojas ar topošā Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa cauruļvadu.
Šobrīd kabelis, kura būvniecība uzsākta tikai šī gada pavasarī, ir ieguldīts jau aptuveni trešdaļā no kopējā plānotā garuma, skaidro Lietuvas elektropārvades sistēmas operatora „Litgrid” stratēģisko projektu nodaļas vadītājs Rimantas Butkus.
„Šobrīd mēs vienlaikus veicam vairākus darba uzdevumus, tostarp būvējam strāvas pārveidošanas Klaipēdas apakšstaciju Kiškienai ciematā, tāpat turpinām arī kabeļa uzstādīšanu uz sauszemes, kā arī veicam kabeļa uzstādīšanu jūrā. Kabeļa uzstādīšanas kuģis „Topaz” iegulda jūras kabeli un jau aptuveni 170 kilometri ir ieguldīti, savukārt tranšeju rakšanas kuģis to iegulda tranšejā, lai pasargātu no, piemēram, kuģu enkuriem un zvejas tīkliem,” stāsta Butkus.
Viņš uzsver, ka līdzšinējā darbu gaita ļauj cerēt uz to, ka tehniski sarežģītā un pusmiljardu eiro vērtā projekta īstenošana noslēgsies bez aizkavēšanās.
„Mums veicas gluži labi, jo darbu veicējs ABB un apakšuzņēmēji ir pietiekami profesionāli. Tāpēc viss notiek atbilstoši grafikam, un mēs ceram, ka pabeigsim kabeļa uzstādīšanu uz sauszemes Lietuvā aptuveni līdz novembrim, kā arī ieguldīsim aptuveni 250 kilometrus kabeļa jūrā,” saka Butkus.
Projekts ir ļoti nozīmīgs arī Latvijai, jo šobrīd vērojamais elektrības deficīts Lietuvā būtiski ietekmē tirgus situāciju un apgādes drošību arī Latvijā, norāda Latvijas energokompānijas „Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis.
„Galvenokārt jau ieguvēji no šī kabeļa ir lietuvieši, jo, kā zinām, šobrīd lietuviešiem [enerģijas] deficīts ir līdz 60-70 procentiem, ko viņi iepērk. Līdz ar to šis deficīts nosaka augsto cenu mūsu apgabalā. Projekta beigās mēs sagaidām, ka Lietuva varētu daļēji atrisināt šīs deficīta problēmas, un līdz ar to arī Latvija, kas ir ļoti labi saslēgta ar elektriskajiem savienojumiem ar Lietuvu, varētu būt ieguvējos no šī kabeļa projekta. Ja Lietuvas pusē varētu samazināties cenas, tad arī Latvija pēc savienotā trauka principa varētu sekot šīm tendencēm,” skaidro Kuņickis.
Latvija ir iesaistīta arī „NordBalt” kabeļa attīstībā arī no tehniskā viedokļa, jo topošais augstspriegumu līniju attīstības projekts "Kurzemes loks" ir būtiska daļa no topošā Baltijas valstu-Zviedrijas elektrības starpsavienojuma.
