„Mēs [Finanšu ministrija] esam pateikuši: Mēs netiekam galā ar „melnajiem” [cilvēkiem, kas strādā „pelēkajā ekonomikā”] (..) Mums vieglāk ir izdarīt soli – „Excel” tabulā pielikt koeficientu [tiem, kas jau maksā nodokļus],” kritiska bija Caune. Viņa uzsvēra, ka valsts ar solidaritātes nodokļa ieviešanu pasaka, ka gudri un radoši cilvēki Latvijai nav vajadzīgi.
Kritisks bija arī „Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks, kurš pauda, ka valsts ir nolēmusi „ņemt no tiem, no kuriem var paņemt”. Tie, kas strādā ēnu ekonomikā, paliek neskarti, viņš piekrita. Viņaprāt, vispirms ir jācenšas mazināt ēnu ekonomiku vai arī daudz bargākos sodus, iekasējot ievērojami lielākas summas, vajadzētu piemērot nodokļu nemaksātājiem. Tādējādi tie, kuri maksā nodokļus, būtu stimulēti to darīt.
Kazāks pauda, ka lielākā nevienlīdzība, visticamāk, pastāv nevis starp nodokļumaksātajiem, bet starp tiem, kas maksā, un tiem, kas nemaksā nodokļus. Tāpat ir nepieciešams spert tālākus soļus: ieviest kapitāla nodokli, jo daļa cilvēku, kam ir augsti ienākumi, pelna „procentus”, kā arī domāt par dividenžu nodokli. Ar pēdējā ieviešanu gan citi eksperti aicināja būt uzmanīgiem.
Vēstīts, ka 22.septembrī valdība atbalstījusi Solidaritātes nodokļa likumu, kas paredz vienādu ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, kas patlaban ir 34,09%, taču nodokļa ieņēmumi nonāks nevis valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, bet gan valsts pamatbudžetā. Solidaritātes nodoklis gan būs jāmaksā tikai visdāsnāk atalgotajiem strādājošajiem, kuru ienākumi pārsniedz sociālo iemaksu griestus, kas patlaban ir 48 600 eiro gadā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas rīcībā esošajiem datiem, solidaritātes nodoklis būs jāmaksā aptuveni 5000 cilvēku.
Uzņēmēji gan iepriekš pauduši pretestību solidaritātes nodokļa ieviešanai un pat solījuši vērsties Satversmes tiesā pret šo nodokli.
