Par to liecinot viņa rīcībā esoša informācija. Tiesa, vēl pagājušonedēļ, ziņojot par Magoņa aizturēšanu, Matīss neprognozēja, ka uzņēmuma darbībā gaidāmas pārmaiņas. „Šobrīd LDz strādā, darbs turpinās – ir trīs valdes locekļi. Valde ir lemtspējīga un ir uzņēmums ir darboties spējīgs,” norādīja Matīss.
Ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdienā, 6.augustā, aizturēja Magoni. Pēcāk kļuva zināms, ka KNAB tur aizdomās Magoni par gandrīz pusmiljonu eiro liela kukuļa pieņemšanu. Kukulis saņemts saistībā ar LDz meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest". Osinovskis igauņu žurnālistiem izteicies, ka konkurss par šo lokomotīvju piegādi esot noticis pēc visiem noteikumiem un no šī darījuma ieguvušas visas iesaistītās puses. Pēc Osinovska teiktā, nekādu papildu naudu viņš nevienam neesot maksājis.
Savukārt Rīgas vicemērs un Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks iespēju, ka ogļu kravu plūsmu būtu ietekmējuši ar Magoni saistītie notikumi, vērtē skeptiski un uzsver, ka, ja tas izrādītos patiesība, nozarē būtu nepieciešamas lielas pārmaiņas. „Magoņa lieta ir viena lieta. Tik nopietni lēmumi, kas šobrīd tiek pieņemti, ir otra lieta. Tur var būt Magonis, Pētersons vai Sidorovs – izmeklēšana ir viens atsevišķs stāsts. Ja ir tā, ka viena cilvēka nodarījumi vai notikumi ap vienu cilvēku var ietekmēt visu nozari, tad mēs tālāk par padomju laiku neesam tikuši. Tad mēs esam turpat atpakaļ,” vērtē Ameriks.
Viņš šobrīd saņemto informāciju vērtē kā nopietnu, jo tā ir nākusi no ostas uzņēmumiem. „Manā rīcībā ir informācija, kas saņemta tikai vakar vakarā [trešdienas vakarā] par to, ka divi mūsu lielākie pārkrāvēji ir saņēmuši informāciju, ka „Piedodiet, bet jūsu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi. Ogles nevedīsim!” (..) Pirmkārt, „Latvijas Dzelzceļam” būtu jāsniedz kaut kāds skaidrojums, vai tiešām šāds lēmums ir pieņemts [vai Krievija tādu ir pieņēmusi]. Otrkārt, arī satiksmes ministram būtu jāsaistās ar Krievijas partneriem,” pauž Ameriks.
Ogļu tranzīta kravu zaudējums Rīgas ostai būtu visai spēcīgs trieciens, jo, lai gan osta pēdējos gados kravu struktūru centusies diversificēt, ogles joprojām veido vairāk nekā trešdaļu no ostas apgrozījuma.
Globālā tirgus tendences jau ilgāku laiku ir izteikti nelabvēlīgas akmeņogļu industrijai, jo pieprasījuma krituma dēļ, kā arī klimata politikas pasākumu iespaidā gan Eiropā, Āzijā ir ievērojami samazinājušās arī ogļu cenas.
Ziņots, ka Ameriks ceturtdienas rītā pavēstīja, ka Krievija apsver iespēju vairs nevest savas ogļu kravas uz Rīgas ostu. Viņš gan atsaucās tikai uz neoficiālu informāciju, par kuras patiesumu nav pilnas pārliecības.
