Kā paziņojumiem medijiem norāda “KVV Group”, pēc tēraudkausēšanas ražošanas palaišanas 2015.gadā un ieguldījumu veikšanas investors atklājis, ka finansiālie un tehniski ekonomiskie “Metalurgs” rādītāji atšķiroties no tiem, kurus Latvijas puse prezentēja 2014. gadā, slēdzot darījumu.
“Manipulācijas ar ķīlas īpašumiem, iepriekšējo periodu parādi, kas “KVV Group” tika uzspiesti, priekšlaicīga finanšu garantiju pieprasīšana 13 miljonu eiro apmērā, vienpusējas sarunas ar potenciālajiem investoriem – viss liecina par to, ka valdības amatpersonas dara un ir darījušas visu, lai izspiestu no “KVV Liepājas Metalurgs” tā likumīgos īpašniekus,” pausts paziņojumā.
Tāpēc “KVV Group”, aizsargājot savas investīcijas un savu biznesa reputāciju, plāno vērsties starptautiskajā arbitrāžā, un pašlaik tiek noformēta pierādījumu bāze šim procesam.
Jau ziņots, ka „Liepājas metalurgs” atkal Privatizācijas aģentūrā bija iesniedzis restrukturizācijas plānu, ko tā neatbalstīja. Uzņēmuma īpašnieki piedāvāja ieviest nodokļu atvieglojumus un samazināt elektrības cenas, taču aģentūra šādu piedāvājumu noraidīja. Savukārt jūnija vidū ar pieteikumu par "Metalurga" maksātnespējas procesu vērsās uzņēmums “G4S”.
Pirms vairāk nekā gada par finanšu grūtībās nonākušā Liepājas uzņēmuma īpašnieku kļuva Ukrainas holdings "KVV Group", kas solīja 70 miljonus eiro par ''Metalurgu'' samaksāt vairāku gadu laikā. Taču neilgi pēc darījuma "KVV Liepājas metalurgs" atkal nonāca finanšu problēmās un lūdza Valsts kasei līdz 2020.gadam atlikt maksājumus par rūpnīcu. Lai to vērtētu, uzņēmumam pieprasīts restrukturizācijas plāns, kas valdībā iesniegts marta sākumā.
Vēlāk Ukrainas investori paziņoja par AS "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas konservāciju, to skaidrojot ar augstajām elektroenerģijas izmaksām un slikto situāciju metāla nozares tirgū. Lai uzturētu iekārtas un apsargātu teritoriju, "Liepājas metalurgā" pagaidām saglabātas 145 darba vietas.
