- Nevienlīdzība uz papīra var sarukt, taču nabadzība paliks
- Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana - neizdevīga
- Konfederācija: Diferencētais neapliekamais minimums nepalīdzēs mazturīgajiem
- Mudina pārskatīt pabalstu sistēmu
- LM bažījas par pabalstu lūdzēju skaita pieaugumu
Nevienlīdzība uz papīra var sarukt, taču nabadzība paliks
Patiesi - pēdējos gados vismaz vārdos nevienlīdzības mazināšanas karogs ir pacelts augstu. Ar darbiem līdz šim gan gājis gausāk, taču tagad, kad Saeimā iesniegtajā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē iekļauti likumi par solidaritātes nodokļa un diferencēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma ieviešanu, par nodokļu politiku atbildīgās amatpersonas steidz vēstīt, ka 2016. gada budžets uzskatāms par nevienlīdzības mazināšanas budžetu.
Tiesa, nākamgad vienīgās izmaiņas, ko vismaz daļa strādājošo izjutīs reālajā dzīvē, ir saistītas ar ikmēneša neapliekamā minimuma un minimālās mēnešalgas pieaugumu par 10 eiro mēnesī.
„Nākošajā gadā nekas nemainās. Ir tikai palielinātais neapliekamais minimums visiem maksātājiem, un sāk darboties diferencētais neapliekamais minimums, kuru maksātājs varēs saņemt 2017. gadā iesniedzot deklarāciju,” skaidro Finanšu ministrijas speciāliste Kristīne Bāra, kas ir viena no jaunā neapliekamā minimuma sistēmas autorēm.
Finanšu ministrija lēš, ka jaunā modeļa ieviešanas rezultātā nedaudz – par 0,34 procentpunktiem - samazināsies Džini koeficients jeb ienākumu nevienlīdzības rādītājs.
Sociālās jomas eksperte Ruta Zilvere tam piekrīt, taču uzsver, ka Džini koeficienta samazināšanās vēl nenozīmē nabadzības samazināšanos. „Es domāju, ka būs kaut kāda neliela ietekmīte. Tā nevar teikt, ka tas neko neietekmēs. Džini koeficientam, un es te runāju par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, minimālās algas paaugstināšanu un neapliekamā minimuma diferenciāciju, - Džini koeficientam tas nelielu ietekmi varētu dot. Bet tas ir Džini koeficientam, ne priekš mērķa mazināt nabadzību, jo tie nabagi paliek apakšā,” norāda Zilvere.
Viņai lielas bažas rada plānotais diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas modelis, kas paredz, ka turpmākos piecus gadus gadu no gada samazināsies automātiski piemērotā mēneša neapliekamā minimuma apmērs, kamēr gada neapliekamā minimuma apmērs pieaugs.
Lai šo nodokļa atvieglojumu izmantotu un saņemtu atpakaļ nodokļa pārmaksu, iedzīvotājiem būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācijas. Zilvere domā, ka šis modelis ir tik sarežģīts, ka labo ideju var arī sagandēt.
„Ir taču ļoti daudz tādu cilvēku, kuri ar datoru ir absolūti uz jūs, kuriem staigāt pa institūcijām arī ir ļoti grūti. Tieši tāpēc jau viņi strādā vienkāršus, mazatalgotus darbus. Viņiem tas būtu visvairāk vajadzīgs,” klāsta Zilvere. „Es domāju, ka paliks ļoti liela daļa nodokļa, ko pienāktos atmaksāt cilvēkiem, paliks iekšā valstī. Un tas, manuprāt, ir negodīgi, jo nepieprasīs tieši mazāk izglītotie, mazāk turīgie,” saka eksperte.
Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana - neizdevīga
Viņas rūpes nav bez pamata, apliecina potenciālo nodokļa pārmaksas atprasītāju teiktais. Pirmspensijas vecumā esošā pedagoģe Elza, kurai nav apgādībā esošu personu, mēnesī nopelna gandrīz 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Elza ir jau pieredzējusi gada ienākumu deklarāciju iesniedzēja – viņa regulāri izmanto iespēju atgūt pārmaksāto nodokli par izdevumiem veselības aprūpei.
Elza, kuras potenciālais ieguvums no diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas 2017. gadā varētu sasniegt nepilnus 30 eiro, gan domā, ka liela daļa viņas novadnieku iespēju atgūt pārmaksāto nodokli neizmantos.
„Es domāju, ka daļa atmetīs ar roku. Cilvēki varbūt ir kūtri. Pirmkārt, transports – jābrauc pašam, tā satiksme ir tāda, kā ir, nav parocīgi. Valsts ieņēmumu dienestā rindas parasti ir garas, kad ir tā iesniegšana. Es zinu, ka daudzi nebrauc un neizmanto,” akcentē Elza.
Pirmsskolas izglītības pedagoģei Ilzei ir augstākā izglītība. Ģimenē aug divi dēli – vecākais jau ir students, bet jaunākais vēl mācās pamatskolā. Abi ir Ilzes apgādībā esošas personas, par ko viņa saņem ienākuma nodokļa atvieglojumus – kopumā 330 eiro mēnesī. Tādējādi jau esošie nodokļa atvieglojumi, ko saņem Ilze, nākamgad sasniegs 415 eiro mēnesī. Papildu atvieglojumu no jaunās sistēmas ieviešanas Ilze varēs izmantot, pateicoties piemaksām, ko saņem, piemēram, par saslimušo kolēģu aizvietošanu. Pagaidām viņa nav pārliecināta, vai iesniegs gada ienākumu deklarāciju.
Ilze lēš, ka ceļu uz Valsts ieņēmumu dienestu būtu vērts mērot vien tad, ja potenciāli atgūstamā summa sasniegtu vismaz pussimtu eiro.
„Piemēram, kamēr es aizbraucu…es pat nezinu, kāda tā summa. Nu, 50 eiro vismaz, vismaz. Tomēr diena pavadīta, es tā domāju. Tā braukāšana, papīru ņemšanās, rakstīšana, gaidīšana - tā arī aizņem laiku. Man liekas, cilvēciskāk būtu, ja tomēr pieliktu un uzreiz varētu saņemt,” saka Ilze.
Konfederācija: Diferencētais neapliekamais minimums nepalīdzēs mazturīgajiem
Atbilstoši pašas Finanšu ministrijas aprēķiniem, 400 eiro algu pelnošs strādājošais bez apgādībā esošām personām, pateicoties jaunās sistēmas ieviešanai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, 2017. gadā varēs atgūt tikai 38 eiro. Bāra uzskata, ka šī summa kompensēs aiznākamgad paredzamo ieņēmumu samazinājumu, ko radīs ikmēneša neapliekamā minimuma samazināšana no 85 eiro līdz 65 eiro mēnesī. „Tā naudas summa, ko viņš saņems par 2016. gadu, tā viņam kompensēs to naudas summu, ko viņš zaudē ikmēneša maksājumos,” atzīmē Bāra.
Diferencētā neapliekamā minimuma idejas būtība ir: jo lielāki ir cilvēka ienākumi, jo mazāks neapliekamais minimums. „Viņš uz katru algas eiro dilst un 2021. gadā, sasniedzot 1500 eiro mēnesī, neapliekamais minimums būs nulle,” skaidro Bāra.
Jaunais modelis nebūt negarantē, ka visi, kuru ienākumi ir mazi, būs ieguvēji.
Tieši tādēļ iecerētās izmaiņas asi kritizē Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns. „Attiecībā uz mājsaimniecībām, kas ir zemākajā ienākumu kvintilē jeb zemākajā ienākumu piektdaļā, viņas nevar izmantot un nevarēs izmantot diferencēto neapliekamo minimumu. Līdz ar to trūcīgāko iedzīvotāju grupas, kas ir ģimenes ar bērniem, šis diferencētais neapliekamais minimums vispār neskar.
Viņš darbosies starp 3., 4. un 5. kvintiles jeb starp vidēji turīgiem un ļoti turīgiem cilvēkiem. Tur tā nevienlīdzība par santīma tiesu tiks labota,” neapmierināts ir Leiškalns.
Mudina pārskatīt pabalstu sistēmu
Jau patlaban esošos atvieglojumus pilnā apmērā nespēj izmantot aptuveni 37% mājsaimniecību ar apgādībā esošām personām. Bāra apliecina: diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana šīm mājsaimniecībām nedos neko. „Tas ir vairāk saistīts ar atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Tātad, ja ģimenei ir vairāki apgādājamie un neliela alga, nodokļu pārmaksa neveidojas un arī neveidosies. Tādēļ viņi šo atvieglojumu izmantot nevarēs un tas nav vērsts uz šo te maksātāju kategoriju,” saka Bāra.
Viņa uzsver, ka būtu aplami uzskatīt, ka ar neapliekamā minimuma piemērošanas izmaiņām izdosies atrisināt mazo algu saņēmēju problēmas. „Atalgojuma saņēmēju algas lielumu mēs ar diferencēto neapliekamo minimumu neatrisinām. Ar šo mēs varam veicināt iesaistīšanos darba tirgū, bet atalgojuma lielums… tas jau drīzāk ir jautājums šim cilvēkam, kāpēc viņš ir izvēlējies šādu darbu un ne savādāku,” atzīmē Bāra.
Pretēji plaši izplatītam uzskatam šajā mazo algu saņēmēju kategorijā ietilpst ne tikai mazkvalificēta darba veicēji. Iespējas izmantot diferencēto neapliekamo minimumu varētu būt liegtas arī jaunajiem pedagogiem, kuru pamatalga pirms nodokļu nomaksas ir vien 405 eiro mēnesī, medmāsām, sociālajiem darbiniekiem un vairāku citu profesiju cilvēkiem, kam pienākas ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošiem bērniem vai kam apgādībā ir viens bērns, bet kas saņem nodokļa papildu atvieglojumus saistībā ar invaliditāti.
Ir vēl dažas strādājošo kategorijas, kuras jaunā, ienākumu nevienlīdzības mazināšanai paredzētās sistēmas ieviešana nekādi neietekmēs. Signe strādā mazā, vien dažus kvadrātmetrus nelielā ziedu veikaliņā un saņem nedaudz vairāk par minimālo algu. Trīs viņas dēli jau ir izauguši, tādēļ nodokļa atvieglojums par viņiem Signei vairs nepienākas. Tomēr no diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas viņa neiegūs ne centa.
„Tad, kad es strādāju valsts uzņēmumā, es katru gadu varēju iesniegt savus čekus. Tagad man arī bija sakrājušies zobārsta čeki - lieli izdevumi. Es domāju, ka, iesniedzot čekus es varēšu kaut ko saņemt atpakaļ. Bet mani informēja, ka man nekas nepienākas, jo es strādāju mikrouzņēmumā,” atminas Signe.
Mikrouzņēmumu darbinieki neapliekamo minimumu izmantot nevar. Tādu nav maz – atbilstoši publiski pieejamiem datiem, šā gada pirmajā pusē mikrouzņēmumos nodarbināto skaits sasniedza gandrīz 97 000 jeb teju 11% no visiem strādājošajiem.
Zilvere vērš uzmanību uz vēl kādu apstākli.
„Mēs mēģinām tagad spēlēt tikai tajā laukuma daļā, kur ir nodarbinātie. Bet, ja mēs paskatāmies, kāds ir nabadzības risks Latvijā, tad tikai 8,1% strādājošo ir pakļauti nabadzības riskam.
Savukārt kopumā sabiedrībai mums ir 21,1% un ir skaidri redzams, ka tie cilvēki, kas strādā, nav tie nabadzīgākie. Un tad, kad mēra sabiedrības nevienlīdzības līmeni, neņem jau vērā tikai strādājošos, ņem vērā visus,” atzīmē Zilvere.
Uzskats, ka ar nodokļu sistēmas palīdzību vien ir iespējams atrisināt ienākumu nevienlīdzību un mazināt nabadzību, ir maldīgs, uzsver Zilvere. „Nevar mazināt nabadzību un nevienlīdzību tikai ar nodokļiem. Ir vajadzīgi arī pabalsti,” saka Zilvere. „Tāpēc es neesmu no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka ģimeņu problēmas var atrisināt tikai ar atvieglojuma palielināšanu par apgādājamiem. Tas nav slikti, bet tā nekad nevarēs atrisināt kaut ko cilvēkam, kam ir mazs ienākums un daudz bērnu. Tāpēc es uzskatu, ka ir jābūt arī pretī pabalstu sistēmai,” pauž speciāliste.
LM bažījas par pabalstu lūdzēju skaita pieaugumu
Labklājības ministrijas (LM) speciālisti bažījas, ka saistībā ar jaunās neapliekamā minimuma sistēmas ieviešanu tuvākajos gados ir iespējams pabalstu lūdzēju skaita pieaugums. Pagaidām gan šīs bažas ir tikai hipotētiskas un balstās uz apstākli, ka, ieviešot jauno modeli, sākot no 2017. gada, saruks iedzīvotāju ikmēneša ienākumi. „Mēneša griezumā iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem situācija pasliktināsies. Rēķinājām, ka pie esošā neapliekamā minimuma apmēra – 75 eiro mēnesī, cilvēks zaudē 17,95 eiro mēnesī. Tas pie nosacījuma, ka nepieaug minimālā alga,” skaidro Labklājības ministrijas pārstāve Evija Kūla. „Lai arī summa sākotnēji nešķiet īpaši liela, bet, ja runājam par cilvēkiem, kuru ienākumi ir zemi, viņiem būs jāpārkārtojas. Līdz ar to cilvēku situācija var pasliktināties un var pastāvēt varbūtība, ka lielāks skaits cilvēku vērsīsies pašvaldībā pēc palīdzības. Līdz ar to tas būs jārisina pašvaldībai vai valstij, ja tā būs noteikusi atvieglojumus šai mērķa grupai,” saka Kūla.
Viņa stāsta, ka Labklājības ministrija jau vērsusi Finanšu ministrijas uzmanību arī uz pieminēto risku, ka pēc jaunā modeļa ieviešanas var pasliktināties materiālā situācija ģimenēm ar bērniem.
Ir gan arī kāda laba vēsts. Proti, Labklājības ministrijā jau top dokuments, kas paredz reformēt minimālā ienākuma sistēmu. Tajā plānots ietvert priekšlikumus, kas, pēc Kūlas teiktā, varētu piedāvāt kompleksu risinājumu nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai. „Saistībā ar šo minimālā ienākuma līmeņa reformu, pie kuras mēs šobrīd strādājam, tur mēs ņemam vērā gan to, ko dara Finanšu ministrija nodokļu politikas jomā, gan to, ko mēs varam darīt savās politikās. Katrā ziņā, Ministru kabinetā iesniedzamajam plānam ir jābūt gatavam nākamā gada 1. aprīlī,” norāda Kūla.
Tādējādi – ir pamats cerēt, ka līdz 2017. gadam, kad iedzīvotāji savos maciņos un banku kontos izjutīs pirmās jaunās neapliekamā minimuma sistēmas ieviešanas sekas, valdība jau būs pieņēmusi lēmumus, kas ļaus palīdzēt arī tiem, kurus neapliekamā minimuma reforma neskars. Taču tas, vai komplekss risinājums nevienlīdzības mazināšanai patiešām tiks izveidots un strādās, būs atkarīgs no lēmumiem, kas tiks pieņemti jau saistībā ar aiznākamā gada budžetu.
