Neraugoties uz to, ka pirms kļūšanas par ministri Reizniece-Ozola vadījusi biznesa inkubatoru, redzētais ministri nepatīkami pārsteidzis.
“Esmu šokēta, redzot, kā tas patiesībā notiek. Grūti to saprast, kad sēdi un birokrātiski raksti papīrus,” pauda Reizniece-Ozola.
Viņa atklāja, ka, nestādoties priekšā kā ministre, pati zvanījusi uz vairākām, ar uzņēmējdarbības sākšanu saistītām iestādēm. Visur esot laipni atbildēts un pastāstīts, kas jādara, lai nodibinātu savu uzņēmu. Tomēr neapšaubāmi, ka brīdī, kad uzņēmums izveidots, ir vēl ļoti daudz lietu, kas jāizdara, piebilda Reizniece-Ozola.
Savukārt, komentējot apjomīgo normatīvu kopumu, ar ko jārēķinās uzņēmējiem, ministre skaidroja, ka tas nepieciešams ierēdņu neelastības dēļ. Proti, ierēdņie bieži vien atsakās rīkoties, ja rīcības forma nav atrunāta likumā.
Ministre solīja, ka līdz nākamā gada vidum kopā ar Finanšu ministriju tiks izveidots atbalsta pasākumu kopums jaunajiem uzņēmējiem. “Jābūt vienai vietai, kur var aiziet un kur gudri cilvēki pastāstītu, ar ko jārēķinās, sākot uzņēmējdarbību,” sacīja Reizniece-Ozola.
Tāpat tiek domāts par rokasgrāmatas izveidi portālā Latvija.lv. Pa biznesa nozarēm sadalītajā rokasgrāmatā, ievadot atslēgas vārdu, ikviens varētu iepazīties ar pamatinformāciju uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Reizniece-Ozola lēsa, ka, ņemot vērā, ka ne visās pašvaldībās darbinieki ir vienādi spēcīgi biznesa konsultācijās, reģionu iedzīvotājiem informatīvo atbalstu varētu sniegt biznesa inkubatori.
Nepatīkami pārsteigts par komunikācijas līmeni pašvaldības iestādēs bija arī Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (Zaļo un zemnieku savienība). Politiķis, nenoskaidrojot visu komunikācijas procesu, nesteidza nevienu nedz aizstāvēt, nedz apsūdzēt, taču apliecināja, ka iestāžu pārstāvjiem vajadzējis sniegt informāciju par darāmo lietu kārtību.
“Liekas, esam izdarījuši visu, lai birokrātijas nebūtu, bet, ja paskatās, kas notiek, birokrātija ir liela,” piebilda Truksnis.
Arī par konsultāciju biznesā iesaistīto pašvaldības policistu Truksnis solīja veikt rūpīgāku izmeklēšanu, jo līdzšinējie skaidrojumi nav bijuši adekvāti.
Savukārt arhitekts Andis Sīlis pastāstīja, ka līdz šim viņam nācies piedalīties projektu saskaņošānā Jūrmalā, bet nekad nav nācies saskarties ar raidījumā redzētajām problēmām. Sīlis skaidroja, ka likumdevēji normatīvajos atrunājuši tik daudzas drošības prasības, lai nelaimes gadījumā nebūtu jāmeklē vaina likuma trūkumos. Taču mazais uzņēmējs tādēļ tiekot apkrauts ar darāmo darbu sarakstu, piekrita Sīlis.
Sīlis arī nesaskatīja neko nosodāmu vajadzība nolīgt konsultantus birojus, jo, rīkojoties pirmo reizi, var ne tikai izdarīt nepareizi, bet arī kaitēt kādam citam, piemēram, blakus strādājošam uzņēmējam.
Ziņots, ka LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ar nolūku izpētīt mazās uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas šovasar Jūrmalā atvēra savu uzņēmumu un piedāvāja pilsētniekiem frī kartupeļus. Raidījuma veidotāji secināji, ka visas vasaras laikā legāli nav iespējams izlīkumot pa birokrātisko prasību labirintu un tikt pie būvvaldes saskaņojuma terasei ar četriem galdiņiem un tirdzniecības atļaujas. Kā izrādījās, nelielā biznesa uzsākšanas reālas izmaksas sasniedz pat sešus tūkstošus eiro, bet iestādes bieži vien pašas nezina atbildes uz jautājumiem.
Pēc šīs operācijas Pārtikas un veterinārais dienests jau pieķēris kādu savu inspektori, kura tirgojusi apliecības par mācību kursa "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" noklausīšanos.
