Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kuras inspektori raidījums pieķēra nelikumīgi tirgojam apliecības par pārtikas paškontroles kursu apgūšanu, tagad ieviesis jaunu kārtību, kas paredz, ka turpmāk uz kontrolēm nenāks vis viens inspektors, bet inspektoru pāris, lai mazinātu korupcijas risku.
Operācija "Bistro Frics"
Operācijas laikā Jūrmalā, Jomas ielā, izveidots bistro “Frics”, kas gatavotu un tirgotu frī kartupeļus ar mērcēm. Uzņēmuma dibināšana noritēja raiti, bet izmaksas un laiku paņēma daudzās prasības gan pārtikas aprites, gan darba aizsardzības un ugunsdrošības jomā, gan būvvaldes prasības.
Komanda arī atklāja, ka, lai arī Latvijā audzē daudz kartupeļu, frī jāgatavo no poļu kartupeļiem, jo tikai tādi ir pieejami saldēti fasētā veidā. Turklāt cena ir augsta. Ir vēl arī daudzas citas izmaksas. Lai sāktu šādu biznesu, būtu nepieciešami vismaz 10 tūkstoši eiro. Bet operācijas laikā secināts, ka komercbankas aizdevumu tik jaunam uzņēmumam neizsniedz, arī valsts reklamētā atbalsta programma “Altum” nav tik pretimnākoša kā cerēts.
Komanda pārliecinājās, ka atrast darbiniekus arī nav tik vienkārši. Bistro “Frics” kā jauns uzņēmums, kam nav lielu ienākumu, nolemj maksāt tuvu minimālajai likmei - 2,2 eiro stundā, bet darbinieki nesteidz atsaukties.
Komentējot valsts iestāžu ekspertu darba kultūru, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš raidījuma diskusijā sacīja, ka pozitīvām izmaiņām nepieciešama politiskā griba. “Jūrmalai politiskā griba parādījās pēc jūsu raidījuma,” piebilda Strautiņš.
Strautiņš lēsa, ka Latvijā likumdošana cenšās paredzēt visus iespējamos gadījumus, taču vajadzētu vairāk paļauties uz cilvēku veselo saprātu – jānorāda iespējamās sekas, taču jāļauj uzņēmējiem pašiem izdomāt veidu, kā organizēt, piemēram, darbinieku drošību.
Arī Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms atzina, ka valsts iestāžu darbiniekiem būtu jāpielāgojas tādam darba kultūras līmenim, kāds tiek prasīts no privātajā biznesa sektorā nodarbinātajiem.
Tikmēr Jūrmalas dome sola padarīt pieejamākas arī būvvaldes prasības, bet mainīt neko nevarot, jo tās nosaka likums un tā nav pašvaldības kompetence. Jūrmalas pašvaldības izpilddirektors Arturs Grants stāsta, ka „mēs darīsim visu, lai šī dokumentu aprite būtu operatīvāka un klientam saprotamāka, lai nepieciešamo iesniegumu formas vai procesa apraksti būtu publiski pieejami”.
„Bet mums jāatzīst, viss tas, kas ir būvniecības likumdošanā noteikts, mēs to nevaram neievērot. Ja konkrēti šajā gadījumā šī inženierbūve tika uzskatīta par būvi, kurai attiecīgi nepieciešams šis projekta skaņojums, diemžēl mēs nevaram izdomāt citus procesus, nekā likumdošana to paredz,” saka Grants.
Tieši būvvaldes un to prasības, pēc daudzu uzņēmēju domām, ir vienas no lielākajām šķēršļu licējām uzņēmējiem. Tirdzniecības un rūpniecības kamera, piemēram, fiksējusi pat kādu absurdu situāciju Bauskas pašvaldībā - lai saskaņotu norādi, ka uzņēmējs iznomā telpas, ir bijuši nepieciešami veseli 12 paraksti no dažādām iestādēm.
Tikmēr Tirdzniecības un rūpniecības kamera savukārt apņēmusies valsts pārvaldei skaidrot, ko nozīmē būt uzņēmējam un uzņēmēja pamata likumu - laiks ir nauda.
Kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pastāstīja, ka valsts bieži vien neizprot, kas īsti ir birokrātiskais slogs, piemēram, kādu dokumentu aizpildīšana katru mēnesi, kas prasot tikai divas stundas. „Ja mēs divas stundas pareizinām ar sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, cik mums tās ir, tas jau ir vairāk nekā 100 000, pareizinām ar 12 mēnešiem, pareizinām ar to stundas likmi, kāda jāsamaksā cilvēkam, mēs iegūstam miljonus. Īstenībā tas divu stundu sīkums visai biznesa videi uzliek miljoniem mērāmu slogu,” skaidro Endziņš.
Bet attiecībā uz prasībām un dokumentu kārtošanu, piemēram, PVD, Darba inspekcija un Ugunsdzēsības dienests problēmas nesaskata.
Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (Nacionā apvienība), kas ar uzņēmējdarbības problēmām savulaik saskāries arī pats, uzņēmējiem iesaka veidot klubus, tikties ar pašvaldību pārstāvjiem, kā arī par nepilnībām likumdošanā informēt Saeimas deputātus.
Naudiņš atzina, ka 70-80% uzņēmēju sabiedriskās ēdināšanas jomā godīgi stāsta, ka nevarot nomaksāt visus nodokļus. Viņaprāt, lai to risinātu, būtu jādomā par mazāku PVN likmi, taču nav skaidrs, vai valsts to var atļauties. Viņš vērtēja, ka Latvijā vislielāko nodokļu slogu šajā jomā rada tieši darbinieka izmaksas. Viņam gan nepiekrita Strautiņš, piebilstot, ka nodokļu politikā problēmas drīzāk veido nodokļu sadalījums starp dažādu atalgojumu kategorijām.
Pēc Naudiņa stāstītā, šobrīd tiek izstrādāts un pārrunāts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums, kas veidotu ciešāku politiķu un uzņēmēju saskarsmi. Proti, lai pieņemtu kādu uzņēmējdarbības nozari skarošu likumu, politiķiem turpmāk vispirms būtu jāinformē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Savukārt Endziņš stāsta, ka tagad - pēc operācijas „ Bistro ''Frics''” - Mazo un vidējo uzņēmumu padome „ņems pa nozarēm, [..] un mēģināsim revidēt, iet nozari pa nozarei - kādi ir šķēršļi, kādas ir problēmas, kas traucē, ko var novienkāršot”.
„Tas ir tāds liels darbs patiesībā, bet jāiet arī šajā virzienā,” saka Endziņš.
Turpretī Soms norādīja, ka likumdošanas revidēšana notiek jau gadiem ilgi. Līdz šim panākts daudz, lai atvieglotu uzņēmējdarbības uzsākšanu, taču patiešām vēl liels darbs darāms pie uzņēmējdarbības ikdienas atvieglošanas. Viņš pastāstīja, ka tiek domāts par iespējamu nodokļu atvieglošanu uzņēmumiem, kas jau sākotnēji nodefinē to, ka netiecas pēc izaugsmes un lielas peļņas.
No valsts pārvaldes iestādēm mazo uzņēmēju dzīvi tieši informācijas apmaiņas jomā plāno padarīt vieglāku tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas no nākamā gada apmēram 20 pilsētās Latvijā varētu izveidot uzņēmēju atbalsta punktus, kuros tiktu sniegta visa nepieciešamā informācija gan esošiem, gan arī jauniem komersantiem.
