Nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” investora meklējumi notiek kopš 2011.gada. Šim procesam piesaistītais konsultants “Prudentia” piektdien, 18.septembrī, nāca klajā ar paziņojumu, ka atradis kādu vārdā nenosauktu investoru no Eiropas, kurš būtu gatavs aviokompānijā ieguldīt 50 miljonus eiro, pretī saņemot mazākuma akciju paketi. Šādā gadījumā gan valstij no savas puses kompānijas kapitālā vēl nāktos ieguldīt 80 miljonus.
Ar investoru esot parakstīts nodomu protokols par kompānijas akciju iegādi un tam dota ekskluzivitāte attiecībā pret citiem pretendentiem. Kā norāda “Prudentia” pārstāvis Kārlis Krastiņš, pats pirkšanas līgums varētu tikt parakstīts tuvāko nedēļu laikā.
Šie konsultanta paziņojumi gan izsaukuši neizpratni aviokompānijas īpašniekos – Satiksmes ministrijā. “Uz doto brīdi notiek sarunas ar vairākiem investoriem. Šobrīd šīs sarunas notiek kompānijas valdes līmenī. Mēs kā Satiksmes ministrija neesam identificējuši vienu investoru, ko virzīt uz apstiprināšanu valdībā,” sacīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
“Panorāmas” rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka valsti kā akcionāru šāds pircējs varētu neapmierināt, jo iepriekš tas bijis saistīts gan ar sankcijām pakļauto Krievijas “Vņešekonom banku”, gan citiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecināti rietumvalstu ierobežojumi.
Piesauktā investora saistību ar šādām kompānijām intervijā LTV apliecināja arī satiksmes ministrs. Tāpēc to vērtēšot padziļināti, lai “neiekultos nepatikšanās”.
Tikmēr “Prudentia” vadītājs Kārlis Krastiņš uzskata – vilcināties ar investora piesaisti nevar.
To, ka kompānijai ir nepieciešama investoru nauda, neslēpj arī “airBaltic” vadītājs Martins Gauss, kurš pats ticies ar potenciālo akciju pircēju: “Ja mēs neatradīsim naudu, mums lidmašīnas būs jāņem līzingā, kas ir daudz dārgāks risinājums akcionāram. Viennozīmīgi lētāks risinājums ir iekļaut lidmašīnas kompānijas bilancē.”
“Prudentia” vadītājs neslēpj – lai arī investoru piesaiste notiek jau ilgāku laiku, labāku piedāvājumu nav izdevies atrast, jo citu pretendentu piedāvātie nosacījumi bijuši vēl sliktāki.
Tikmēr sašutumu neslēpj satiksmes ministrs Anrijs Matīss (“Vienotība”) - tā esot šantāža: “Es uztveru to kā spiedienu uz valdību, lai mēs pieņemtu vajadzīgo lēmumu. Mēs noteikti izdarīsim secinājumus, lai vērtētu, kā rīkoties ar šādu konsultanta piedāvājumu.”
Intervijā LTV Matīss pauda, ka nākamajā valdības sēdē aicinās lemt, vai turpināt sadarbību ar “Prudentia”. Viņš rosinās to pārskatīt.
Viņš skaidroja, ka “Prudentia” pašlaik faktiski runā valdības vārdā un tam tā nav pilnvarota. Matīss esot bijis pārsteigts par konsultanta paziņojumiem, par šādiem jautājumiem jālemj valdībai.
“Tas ir ne tikai spiediens [no “Prudentia” puses], bet vairāk izskatās pēc šantāžas. Redzējām sižetā, ka tiks apdraudēts “Bombardier” lidmašīnu iegādes kontrakts. Kad šis līgums tika slēgts, neviens nebrīdināja, ka valstij būs jāmaksā vēl 80 miljoni eiro. Kad bija runa par biznesa plānu, aviokompānijas attīstību, bija paredzētas investīcijas, tās valsts ir veikusi. Un šobrīd izrādās – valsts vēl ir kaut ko parādā kompānijai.”
Tāpat ministrs uzdevis vērtēt “airBaltic” valdes darbu gan saistībā ar "Bombardier" lidmašīnu iegādi, gan konkrēto investoru.
Viņš arī neizslēdza, ka kāds varētu zaudēt amatu.
Starp “Prudentia” un valdību noslēgtā vienošanās paredz, ka par saviem pakalpojumiem konsultanti pēc darījuma saņems 1,5 līdz 2% no aviokompānijas kapitālā ieguldītās naudas. Ja tiktu apstiprināts šis darījums, konsultanti saņemtu aptuveni miljonu eiro.
