Pērnruden jautājums par kompensācijas izmaksāšanu "Prudentia" kļuva neskaidrs un maksāja amatu toreizējam satiksmes ministram Anrijam Matīsam (“Vienotība”), kurš uzsvēra, ka konsultantiem atlīdzība nebūtu jāsaņem saistībā ar konfidencialitātes noteikumu pārkāpšanu un to, ka galvenais darbs 52 miljonu eiro investīciju piesaistē paveikts jau pēc atteikšanās no konsultantu pakalpojumiem.
Pēc aģentūras BNS rīcībā esošās neoficiālās informācijas, sākotnēji "Prudentia" kompensācija par investora piesaisti bija paredzēta 2% apmērā no piesaistītās summas un, ņemot vērā Montāga-Girmesa ieguldītos 52 miljonus eiro, būtu vairāk nekā miljons eiro.
"Prudentia" vadītājs Kārlis Krastiņš kompensācijas summu neatklāj.
Viņš apstiprināja, ka “Prudentia” bez savstarpējām pretenzijām izbeidza līguma attiecības ar Satiksmes ministriju un “airBaltic”.
“Esam priecīgi un gandarīti par to, ka piecu gadu darbs beidzās ar veiksmīgu darījumu, piesaistot investoru, darījums noticis tā, kā mēs plānojām,” Latvijas Radio sacīja Krastiņš.
Krastiņš sacīja, ka summu nevar izpaust, jo tas ir komercnoslēpums, ko paredz noslēgtais izlīgums un “puses to publiski neizziņo”.
Jau ziņots, ka 4.februārī parakstīts Latvijas aviokompānijas "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valdību un vācu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu. Marta beigās atbilstoši Latvijas valdības un Ralfa Dītera Montāga-Girmesa parakstītajam līgumam Vācijas investors nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic” ir ieguldījis aptuveni 52 miljonus eiro.
Valdība pērn apstiprināja plānu par 20% "airBaltic" akciju pārdošanu Vācijas investoram, kurš apņēmās lidsabiedrībā ieguldīt 52 miljonus eiro. Pārējie 80% aviokompānijas akciju paliks Latvijas valsts īpašumā. Valsts kase aviokompānijai ieguldīšanai tās pamatkapitālā aizdos 80 miljonus eiro. Šīs naudas aizdošanai akceptu pērn deva Saeima.
Savukārt pērn novembrī izveidota darba grupa stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai.
