Kritisko situāciju piena nozarē lauksaimnieku pārstāvji pirmdien apsprieda ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes piena grupas vadītāja, zemnieku saimniecības „Dimanti” vadītāja Sandra Stricka Latvijas Radio pastāstīja, ka ministrs piekritis, ka uz nozari ir jāattiecina „force majore” apstākļi, un solījis to pārrunāt valdībā.
Stricka uzsvēra, ka situācija nozarē ir kritiska, jo ar cenu, ko no 1.septembra maksā par litru piena, saimniecības nevar pastāvēt. Pēc Krievijas lēmuma ieviest embargo ES ražotajai pārtikai, piena uzpirkšanas cenas sarukušas no 30 centiem līdz pat 17 centiem, bet saimniecību izdzīvošanas robeža ir 27 centi par litru.
Piensaimnieki arī prasa piešķirt papildus „bezakcīzes” dīzeļdegvielu piena lopkopības saimniecībām - 130 litrus uz hektāru, jo tās piensaimniekiem pietrūkst. Tiesa, jau tagad ir skaidrs, ka šogad tas nenotiks, par to varētu spriests nākamā gada budžeta veidošanas laikā.
Ministrs ar piensaimnieku prasībām ir iepazinies un arī solījis sarīkot nozares pārstāvju tikšanos ar Valsts prezidentu.
Stricka uzsvēra, ka nozarei ir nepieciešama nauda, jo govis ir jābaro, bet ar uzpirkšanas cenu 17 centi par piena litru saimniecības nevar pastāvēt. Dalītās saimniecībās, kur ir arī graudi vai gaļas liellopi, situācija ir nedaudz labāka, bet piena biznesa saimniecībās „situācija ārkārtīgi nopietna”.
Savukārt Latvijai būtiskais jautājums par soda naudu atcelšanu saistībā ar piena kvotām vairs nav ietverts Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru padomes sarunu darba kārtībā. Līdz ar to zemniekiem jāapsver iespējas samazināt kvotas pārpildi, tās nomājot, pārpērkot vai palielinot pašpatēriņu, norādījis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Vienlaikus ministrs atzina, ka joprojām pastāv iespēja saņemt atbalstu no krīzes fonda līdzekļiem - apmēram 400 miljoniem eiro, kas tiktu izmaksāti kā atbalsts Krievijas sankciju dēļ cietušajai nozarei.
Jau ziņots, ka Krievijas valdība 7.augustā nolēma uz gadu noteikt pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas, reaģējot uz to, ka šīs valstis ir noteikušas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā. Līdz ar noieta tirgus zaudēšanu, krita piena uzpirkšanas cenas.
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa – 13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām. Oktobra otrajā pusē ZM sniegs valdībai ziņojumu par situāciju nozarē, un tad arī varēs lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu, ja tas būs nepieciešams.
