Latvijas Satiksmes ministrija paziņojumā medijiem raksta, ka „šobrīd izdiskutētais iepirkumu modelis paredz konsolidēt iepirkumus, kas ļauj sasniegt ekonomisku efektivitāti, iegūstot labāko cenu par kvalitatīvu produktu, kā arī veikt nacionālos iepirkumus pēc vienotiem, „RB Rail” izstrādātiem principiem”.
Paziņojumā arī norādīts, ka iepirkuma modelis paredz arī dažādas atbildības. „Iepirkuma modelis nosaka konkrētas „Rail Baltica” ieviesēju atbildības.
„RB Rail” būs atbildīgi par būtiskajām izpētēm, par vienotiem tehniskajiem standartiem, kopējām iepirkuma vadlīnijām, kā arī tehnoloģiju un izejmateriālu iepirkumiem, kas attiecināmi uz visu trasi.
Savukārt katras valsts nacionālie ieviesēji kā „Eiropas dzelzceļa līnijas Latvijā”, veiks iepirkumus tā saucamajiem punktveida objektiem – dzelzceļa un lidostas stacijas, loģistikas centri, depo, kravu termināli utml, kā arī veiks nekustamo īpašumu atsavināšanu,” teikts paziņojumā.
Vēl pirms sēdes bija zināms, ka Baltijas valstīm ir dažāds viedoklis par nepieciešamo iepirkumu procedūru. Proti, bija izskanējis, ka Lietuva trešdien varētu uzstāt, lai iepirkuma procedūras nepieciešamās infrastruktūras izveidē katra projektā iesaistītā valsts rīkotu atsevišķi.
Komentējot vienošanos, "RB Rail" padomes loceklis no Latvijas puses Edvīns Bērziņš, uzsvēra, ka "RB Rail" paliek galvenais projekta koordinators un Lietuva pēc būtības nav piekāpusies.
“Es domāju, ka šeit neiet runa par piekāpšanos vai ne," sacīja Bērziņš. "Mēs esam vienota kompānija, kas sastāv no trīs īpašniekiem, kuri nāk no trīs Baltijas valstīm. Tādēļ es šeit negribētu runāt par piekāpšanos vienā vai otrā punktā. Ir diskusijas, kas ir rezultējušās ar konkrētu rezultātu. Mēs esam viena kompānija un arī Eiropas Komisija (EK) mūs uztver kā vienu kompāniju, kurai jārealizē šis projekts," klāstīja Bērziņš.
Nedaudz tiešāk par sarunu norisi izteicās Igaunijas pārstāvis “RB Rail” padomē Indreks Oravs.
“Mums tiešām gāja karsti, jo aiz logiem parādījās saule un telpā kļuva ļoti silti. Arī emociju dažbrīd ir bijis vairāk nekā parasti.
No otras puses, man arī jāsaka, ka visi klātesošie ir spējuši noturēties un parādīt sevi no labākās puses. Savā ziņā mēs kļūstam arvien profesionālāki," pauda Oravs.
Savukārt jautājums par triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baibas Rubesas nepieņemamo darba stilu, kas iepriekš izskanēja no Lietuvas, trešdien darba kārtībā nebija.Vēl šonedēļ Lietuvas pārstāvji izteica neizpratni par Rubesas izteikumiem, kuros viņa norādīja, ka Lietuvas īpašo prasību dēļ Baltija riskē palikt bez ES naudas „Rail Baltica” projektā.
„Es acīmredzot vēl esmu amatā. Tas jautājums vispār nebija pacelts,” LTV "Panorāma" Briselē pēc sēdes atzina Rubesa.
Lietuvas pārstāvji gan no medijiem pēc sēdes izvairījās.
Ir skaidrs, ka savu lomu ir nospēlējusi ne tikai nesenā trīs Baltijas premjeru tikšanās, bet arī EK, kas bija uzlikusi termiņu vienošanās panākšanai. To, ka Eiropas fondu naudu tiešām ir iespējams pazaudēt, brīdināja arī EK Transporta ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs.
“Vienmēr pastāv risks pazaudēt Eiropas finansējumu, ja pēc tā piešķiršanas nekas nenotiek. Tagad mēs esam ieviesuši jaunu “izlieto vai pazaudē” principu. Tas nozīmē, ka pēc naudas piešķiršanas saņēmējam ir jāpierāda, ka tas tiešām var šo naudu izlietot. Un tas veido zināmu papildu spiedienu.
Ir skaidrs, ka “RailBaltic” ir ļoti piemērots projekts ES finansējumam un tieši tādēļ tas to ir arī saņēmis. Bet tajā pat laikā ir pienācis brīdis sākt darboties un arī nodrošināt, ka mēs EK esam pilnībā pārliecināti, ka šī nebūs tikai kārtējā tukšā čaula," norādīja Holovejs.
Cita starpā ir panākta arī vienošanās par “RB Rail” darbinieku skaita paplašināšanu, kā arī valdes locekļu meklēšanu centralizētā konkursā profesionāļu vidū visās Baltijas valstīs.
Paredzēts, ka „Rail Baltica” projektēšana turpināsies līdz 2019.gadam, bet būvniecība līdz 2025.gadam. Ja tiks ieturēts šis laika grafiks, tad nav riska nesaņemt ES finansējumu, norāda ministrija.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
