45 valdošās koalīcijas deputātiem balsojot „par”, 13 opozīcijas deputātiem atturoties un lielākās opozīcijas partijas – „Saskaņa” deputātiem nepiedaloties balsojumā, Saeimas vairākums atbalstīja lēmumprojektu par 80 miljonu eiro lielu ieguldījumu nacionālās aviokompānijas „airBaltic” pamatkapitālā.
No debatēs izskanējušā gan secināms, ka arī deputāti, kas atbalstīja 80 miljonu ieguldījumu, nav īsti apmierināti ar situāciju, kādā tiem bija jālemj par „airBaltic” nākotni.
"Mēs nonākam līdz ļoti svarīgu jautājumu risināšanai un diskusijai tikai tad, kad ir piecas minūtes līdz lēmuma pieņemšanai. Man liekas tāda prakse ir ļoti negatīva, ka tiek iedzīti stūri ar praktisku neiespējamību kaut kā savādāk reaģēt.
Jo viņš ir jāpieņem, šis lēmums vienalga kā. Es arī šodien balsošu par, jo, acīmredzot, citas izejas nav. Bet vispār šāds stils, kādu mēs piekopjam pie ļoti svarīgu, būtisku, lielu finansiālu jautājumu risināšanā, kur mēs šos jautājumus neizdiskutējam…šādas lietas ir jādiskutē ļoti nopietni un ir jāsaprot katram no mums, par ko mēs vispār balsojam un ceļam roku," debatēs norādīja Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Arī vairāki citi valdošās koalīcijas deputāti, uzsverot „airBaltic” nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, pauda bažas gan par to, vai šī ir pēdējā reize, kad valstij nākas glābt nacionālo aviokompāniju, gan par nolūkotā finanšu investora Ralfta Dītera Montāga-Girmesa patiesajiem nodomiem. Gluži atklāti tos no Saeimas tribīnes apšaubīja opozīcijā esošās „Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš.
"Mēs tā arī nezinām, uz kādiem nosacījumiem šis akcionārs piedalīsies un, pats svarīgākais, uz kādiem nosacījumiem mēs viņu varēsim dabūt ārā no „airBaltic”. Vai tas nebūs vēl viens Flika stāsts, kad mēs kļūsim par ķīlniekam.
Neoficiāli es esmu dzirdējis, ka šis akcionāru līgums ir tāds, ka šim privātajam investoram ir izdevīgi, ka „airBaltic” bankrotē, aiziet uz krahu, jo tad viņš varēs pārņemt „Bombardier” līgumu. Un te parādās tieša sasaiste, kāpēc šim privātajam investoram ir interese, neraugoties uz visu to, ko jūs esat viņam izdarījuši, neatļaujot pirkt „Sukhoi” lidmašīnas. Kāpēc viņam tas ir izdevīgi? Jo viņš varēs turpināt savu biznesu ar lidmašīnu līzingu, izdevīgi pārņemot „Bombardier” līgumu," sprieda Zariņš.
Viņa kolēģis deputāts Igors Pimenovs ("Saskaņa") uzsvēra, ka viņš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē trešdien lidsabiedrības vadītājam Martinam Gausam esot jautājis par uzņēmuma kredītsaistībām. Gauss esot norādījis ka tādas esot, taču nenosauca "airBaltic" finanšu prioritātes. Tas radot bažas, ka valsts ieguldījums varētu tikt izmantots "finanšu caurumu lāpīšanai".
Tikmēr Saeimas deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un Zemnieku savienība) sēdē uzsvēra, ka vēl pirms pāris dienām "zaļzemnieki" nebija gatavi atbalstīt valsts aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", taču akcionāru līgums esot būtiski uzlabots, liedzot aviokopānijai izmantot Krievijā ražotās "Sukhoi Superjet" lidmašīnas.
Seržants gan norādīja, ka vēl aizvien ir bažas par akcionāru līgumā ietvertajiem nosacījumiem, lai arī no vienošanās jau ir izņemti vairāki punkti, kas bija izdevīgi piesaistītajam finanšu investoram, bet ne valstij kā lielākajam akcionāram. Vienlaikus ir jāvērtē akcionāru līguma izstrādātāju atbildība, un vismaz daļēji būtu nepieciešamas izmaiņas "airBaltic" padomē un valdē.
"Vienotības" deputāts Jānis Upenieks sēdē norādīja: "Būsim reāli - "airBaltic" valsts finansējumu un naudu vajadzēja vakar, vajag šodien un, visdrīzāk, lai arī kā negribētos to atzīt, vajadzēs arī nākotnē."
Taču tas ir nepieciešams Latvijas ekonomikai un tās izaugsmei nākotnē. Aviācijas bizness nav ienesīgākā nozare pasaulē, taču, neskatoties uz to, daudzas valstis uztur savas aviokompānijas.
Savukārt "Vienotības" Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis debatēs atzīmēja, ka "airBaltic" ir divas iespējas. Pirmā ir atbalstīt aizdevumu, kas palīdzēs atjaunot floti, Baltijā pārņemt citu aviokompāniju atstāto brīvo nišu un attīstīties. Savukārt otrā iespēja ir lemt pretēji – tas "airBaltic" nozīmēs "lēnu stagnāciju" un, visticamāk, bojāeju.
Montāgs-Girmess par 52 miljonus eiro lielu ieguldījumu „airBaltic” iegūs piektdaļu jeb 20% nacionālās aviokompānijas akciju. Šo ieguldījumu gan nevarēs izmantot Krievijā ražoto lidmašīnu „Sukhoi Superjer” pirkšanai, jo Saeimas lēmumprojektā ir iekļauts aizliegums iegādāties, nomāt vai izmantot Krievijas militāri rūpnieciskajā kompleksā vai ar to saistīto uzņēmumu ražoto produkciju.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš trešdien solīja, ka „airBaltic” pamatkapitāla palielināšana tiks veikta nākamā gada janvārī. Pamatkapitāla palielināšana došot iespēju aviokompānijai beidzot aizņemties naudu bankās par daudz zemākām likmēm.
Pēc tam aviokompānija sāks meklēt finanšu institūciju, kas būtu ar mieru tai aizdot naudu, kas nepieciešama flotes atjaunošanai, proti, Kanādā ražoto "Bombardier" lidmašīnu pirkšanai.
Jau ziņots, ka trešdien, 2.decembrī, 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršana atbalstīta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Tāpat vēstīts, ka novembra sākumā valdība sēdē aiz slēgtām durvīm pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Nākamajā dienā premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) nolēma pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa (“Vienotība”) demisiju.
Vēlāk valdība vēlreiz skatīja šo jautājumu un atbalstīja investora - Vācijas pilsoņa Ralfa Dītera Montāga-Girmesa - piesaisti. Līdz ar to viņš aviokompānijā ieguldītu 52 miljonus eiro, bet valsts - 80 miljonus eiro. Taču galīgā lēmuma pieņemšana tika uzticēta Saeimai.
Valdības izvēlētais "airBaltic" finanšu investors Montāgs-Girmess jau ilgus gadus ar biznesu nodarbojas Krievijā, un viens no tiem ir saistīts ar Krievijā ražoto lidmašīnu pārdošanu. Intervijā Krievijas žurnālam „Medveģ” 2010.gadā viņš atzina, ka savulaik bijis Vācijas izlūkdienesta darbinieks, tomēr, redzot, ka aukstais karš esot beidzies, nolēmis pievērsties biznesam.
