Plānots, ka likuma izmaiņas, kas regulēs ar tiesiskās aizsardzības procesu norisi un maksātnespējas administratoru uzraudzības kārtības maiņu, stāsies spēkā jau no nākamā gada 1. janvāra.
Pēc ilgāku laiku notikušām diskusijas par nepieciešamiem uzlabojumiem maksātnespējas jomā Saeimas Juridiskā komisija sagatavojusi jaunus Maksātnespējas likuma grozījumus, kam Saeima ceturtdien pauda konceptuālu atbalstu.
Grozījumi gan aptver tikai daļu no problēmjautājumiem, debatēs norādīja Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”).
„Ja mēs vēlamies kaut vienu no šīm jomām sakārtot, mums ir jāizvēlas tās jomas, par kurām komisijas vairākums spēj vienoties un kuras atbalsta arī iesaistītais nevalstiskais sektors,” skaidroja komisijas deputāte.
Ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstītie likuma grozījumi paredz izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesu norisē, taču svarīgākā grozījumu daļa saistīta ar maksātnespējas administratoru darbības uzraudzību, proti, Maksātnespējas administrācijas pilnvaru paplašināšanu. Tostarp, tai paredzēts piešķirt pilnvaras ierasties maksātnespējas administratoru prakses vietās un pārbaudīt lietvedībā esošos dokumentus. Par citiem uzlabojumiem vēl turpinās diskutēt darba grupa, sola Lībiņa-Egnere.
„Par lielāko daļu jautājumu, kas vēl ir palikuši Juridiskās komisijas darba grupas darba kārtībā, ir sagaidāmas vēl ļoti garas diskusijas. Tās aptver gan fizisko personu maksātnespēju, gan valdes locekļu atbildību, gan valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem,” atzina Lībiņa-Egnere.
Šāda pieeja, proti, atsevišķu problēmjautājumu izdalīšana atsevišķā likumprojektā nav pa prātam Saeimas opozīcijai. Tās deputāti atgādina, ka jau pirms gandrīz diviem gadiem Saeima paudusi konceptuālu atbalstu Maksātnespējas likuma grozījumiem, kam deputāti iesnieguši vairāk nekā simts priekšlikumu, kuri esot „iegūluši atvilktnēs”.
„Saeimas Juridiskajā komisijā ir iesniegti pāri par, manuprāt, 150 priekšlikumiem no dažādām Saeimas frakcijām un deputātiem, kas skar būtiskus, konceptuāli izlemjamus jautājumus. Piemēram, kādā veidā tiks nodrošināts tiesiskās aizsardzības process, kādā veidā tiks nodrošināta bankrota procedūra, kādas personas to veiks – vai tām būs vai nebūs amatpersonas statuss, vai administrēt varēs neadministratori, vai administrēt varēs zvērināti advokāti,” klāstīja Andrejs Elksniņš no „Saskaņas”.
Saistībā ar plānoto Maksātnespējas administrācijas lomas palielināšanu jāpiemin, ka šai institūcijai jau ilgāku laiku tiek meklēts jauns direktors. Divi atklātie konkursi, kas bija izsludināti uz Maksātnespējas administrācijas direktora vietu, ir beigušies bez rezultāta. Tādēļ jaunais vadītājs, visticamāk, tiks meklēts iekšējā konkursā.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, komentējot šo situāciju, teica, ka “arī Juridiskās komisijas sēdē esam par to runājuši, mudinājuši Tieslietu ministriju rīkoties aktīvi. Bet, kā zināms, ar varu nevienu nepiespiedīsi ieņemt šo amatu”.
“Konkursi jau ir rīkoti, ir kandidāti meklēti arī ministrijas iekšienē. Šobrīd rezultāta nav, bet mēs ceram, ka tas būs. Ir mēģināts rast risinājumu arī attiecībā uz finansējumu. Nākamā gada budžetā Maksātnespējas administrācijai būs finansējuma pieaugums aptuveni 400 000 eiro apmērā, kas, cerams, dos arī iespēju konkurētspējīgam atalgojumam,” sacīja Bērziņš.
Plānots, ka jaunie Maksātnespējas likuma grozījumi stāsies spēkā jau no nākamā gada 1. janvāra.
Premjers: Likuma nepārtrauktā pilnveidošana joprojām nav devusi vēlamo rezultātu
Tikmēr Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto norādīts, ka Maksātnespējas likuma nepārtrauktā pilnveidošana joprojām nav devusi vēlamo rezultātu, bet maksātnespējas procesa uzraudzība joprojām nenodrošina investoru nepieciešamo aizsardzību.
Tādēļ, lai lauztu iesīkstējušo virzību, maksātnespējas procesa sakārtošana ir izvirzīta par vienu no valdības prioritātēm, uzsvērts ziņojumā.
Tajā uzskaitīts, ka šogad valdībā tika apstiprināti maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzieni, sniedzot sistēmisku maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu izvērtējumu un nosakot prioritātes un sasniedzamos rezultātus.
Maksātnespējas procesa reforma paredz valsts uzraudzības pastiprināšanu, efektīvākas kontroles sistēmas ieviešanu, kā arī tiesas lomas palielināšanu, apvienojot visus ar maksātnespēju saistītos jautājumus un palielinot tiesas kontroli pār maksātnespējas procesu. Tiks stiprinātas kreditoru tiesības maksātnespējas procesā, dodot tiem iespējas lemt par atbilstošāko maksātnespējas administratoru, maksātnespējas procesa finansēšanu un citām procesā veicamajām darbībām, kā arī iespējamo parādnieka maksātspējas atjaunošanu.
Jau ziņots, ka uz problēmām maksātnespējas administrēšanas jomā jau ilgstoši norāda ārvalstu investori. Izskanēja, ka uzņēmumi arī izmanto maksātnespējas procesu, lai izvairītos no nodokļu uzrēķiniem, runāts arī par gadījumiem, kad maksātnespēju administratoru un tiesu darbības dēļ īstie kreditori nespēj atgūt līdzekļus.
