Par budžeta projektu balsoja 60 deputāti, pret - 35. Neviens neatturējās.
Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas tapuši, balstoties uz prognozi, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3%, budžeta izdevumi nākamgad sasniegs 7,65 miljardus eiro, bet ieņēmumi būs aptuveni 7,37 miljardus eiro lieli.
Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2017.gadā 0,8% no IKP.
2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.
Paredzams, ka nākamajā gadā par 10 eiro pieaugs minimālā alga, no 75 līdz 85 eiro pieaugs neapliekamais minimums, savukārt gandrīz 32 000 pensionāru pensijas pieaugs par 10 eiro.
Budžeta projekts nākamgad paredz gan minimālās algas palielināšanu, gan neapliekamā minimuma palielināšanu, gan lielākus vai jaunus nodokļus, piemēram, pievienotās vērtības nodokli namu apsaimniekošanai, nodokļus kultūras pasākumiem un citās pozīcijās, kas iedzīvotāju makus varētu vairāk patukšot.
Finanšu ministrs Saeimas debatēs uzsvēra, ka ir ievērotas valsts prioritātes un fiskālās disciplīnas prasības – vairāk naudas paredzēts aizsardzībai un iekšlietu struktūrām. Tomēr opozīcijas partijas, atsaucoties arī uz valdības sociālo partneru līdz šim izskanējušo kritiku, budžetu kopumā atbalstīt attiecās.
Lielāko rezonansi gan raisīja Mārtiņa Bondara runa ar “uzskatāmiem līdzekļiem”, viņš deputātiem no tribīnes demonstrēja kurpi, salīdzinot budžetu ar kurpi, kura neder pēc izmēra.
"2016.gada budžets neder Latvijai, bet šī kurpe neder tam puisim, tam zemessargam, kam šī kurpe tika iedota. Viņa neder. Latvija ir izslāpusi pēc straujākas ekonomiskās attīstības, bet 2016.gada budžetā nekāda staujāka ekonomiska attīstība nav paredzēta.
Jūsu solītās investīcijas ir iespējamas tikai tajā brīdī, ja notiek jūsu solītās investīcijas zinātnē, globālajās zināšanās un prasmēs. 2016.gada budžetā tādu lietu es atrast nevaru (..)," kritizēja Bondars.
Savukārt viens no politiķiem, kurš aizstāvēja budžetu, bija finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība").
"Par 70 miljoniem palielinājies finansējums valsts drošības un aizsardzības stiprināšanai, 35 miljoni ir iekšlietu sistēmas stiprināšanai, profesionālā izglītība saņems papildus 6%, zinātne 10%, sports 18% (..)," labos darbos budžetā uzskaitīja Reirs.
Tēlainie salīdzinājumi gan neietekmēja jau iepriekš gaidīto iznākumu - ar koalīcijas deputātu balsīm pietika, lai budžeta projektu virzītu tālāk.
“Es neatceros nevienu budžetu, ko nebūtu kritizējusi opozīcija un sociālie partneri. ieklausīsimies varbūt tajos, kas ne tikai kritizē, bet arī nekritizē, piemēram, pašvaldības. Pašvaldībām šis ir ļoti labs budžets, šis ir labs budžets iekšējai un ārējai drošībai. Veselībai - arī 13 miljoni. Bet nu saprotam, ka lauvas tiesu ir paņēmušas mūsu drošības vajadzības,” klāstīja Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
Līdz ar valsts budžeta konceptuālu apstiprināšanu, Saeima pirmajā lasījumā ir teikusi jāvārdu citiem likumprojektiem, tostarp, solidaritātes nodoklim, 5% likmes noteikšana mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro, kā arī pienākuma uzlikšana bankām informēt Valsts ieņēmumu dienesta par aizdomīgiem darījumiem.
Līdz otrajam lasījuma budžetā gan vēl iespējamas izmaiņas. Piemēram, neapliekamā minimuma palielināšanas vietā varētu palielināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem bērniem. Tomēr lielu manevru iespēju vairs neesot. Galīgajā lasījumā budžetu plānots skatīt 30.novembrī.
