Par likuma grozījumiem balsoja 63 tautas kalpi no dažādām Saeimas frakcijām, izņemot opozīcijā esošo partiju "Saskaņa" un "No sirds Latvijai (NSL). Pret likuma grozījumiem bija pieci NSL deputāti, bet 24 deputāti balsojumā nepiedalījās, tostarp bija Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāts Rihards Eigims un opozīcijā esošās "Saskaņas" parlamentārieši.
Likumprojekta apstiprināšanu Saeimas plenārsēdē pavadīja aplausi.
Gāzes monopola ēras beigas
"Es to vērtēju, kā tādu milzīgu valsts uzvaru. Tagad ir jāskatās, kāda būs tā realizācija, vai nebūs kādas šaubas, vai interpretācijas, bet es nopietni ticu, ka 2017. gadā, kad uzņēmums būs sadalīts un no infrastruktūras būs izgājuši tagadējie akcionāri, tas nesīs labumu mūsu patērētājiem," norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem LG līdz 2017.gada aprīlim būs jāizveido juridiski neatkarīgs dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators. Savukārt nākamo deviņu mēnešu laikā - līdz 2017.gada beigām šis uzņēmums būs jāpārdod jau citiem īpašniekiem, kuri nav saistīti ar LG esošajiem akcionāriem.
Valstij ir paredzētas pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Ja valsts pirmpirkuma tiesības neizmantos, bet īpašumtiesības pārdos citam, tad darījumu apstiprinās valdība, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu, informē Saeimas Preses dienestā.
Enerģētikas likums papildināts ar dabasgāzes tirgus nosacījumiem, paredzot, ka gāzes cenu noteiks tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties. Savukārt mājsaimniecībām būs iespēja to saņemt arī par regulatora noteiktajiem tarifiem, ko noteiks ar Ministru kabineta noteikumiem. Tirgotājam būs tiesības sākt gāzes tirdzniecību, ja tas būs reģistrēts dabasgāzes tirgotāju reģistrā, paredz likuma grozījumi.
Deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz pienākumu LG jau patlaban nodrošināt trešo pušu piekļuvi gāzes sadales sistēmai, vienojoties ar uzņēmumu par tā infrastruktūras izmantošanas maksu.
Arī citiem būs piekļuve gāzes vadiem
Saistībā ar to deputāti ceturtdien, 11.februārī, vispirms akceptēja citu Enerģētikas likuma grozījumu nodošanu vērtēšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet pāris stundas vēlāk šie grozījumi arī atbalstīti Saeimā galīgajā lasījumā.
Šie Enerģētikas likuma grozījumi nodrošinās jaunu, valdības apstiprinātu dabasgāzes lietošanas noteikumu pilnvērtīgu stāšanos spēkā. Ar šiem noteikumiem paredzēta iespēja uzņēmumiem pa cauruļvadiem saņemt dabasgāzi ne tikai LG, bet arī no piegādātājiem ārvalstīs. Turklāt šāda iespēja, par ko līdz šim izrādījusi interesi valsts AS "Latvenergo", būs jau tagad - pirms 2017.gadā paredzētās gāzes tirgus atvēršanas.
Opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas deputāts Ivars Zariņš debatēs pirms balsojuma gan aicināja kolēģus atlikt balsojumu par šiem likuma grozījumiem, norādot, ka tie nav kvalitatīvi sagatavoti. "Ar to dodam iespēju monopolistam ["Latvijas gāzei"] apstrīdēt visu šo pasākumu. Nevajag steigties, nevajag šo priekšlikumu pieņemt šodien," mudināja Zariņš.
Tikmēr deputāts Edvards Smiltēns ("Vienotība") norādīja, ka šie likuma grozījumi ir saskaņoti ar Saeimas Juridisko biroju,un nekādām problēmām nevajadzētu būt. Smiltēns vienlaikus pārmeta Zariņam, ka viņa rīcību var traktēt kā palīdzību LG novilcināt gāzes tirgus tirgus atvēršanu.
Pēc Smiltēna sacītā, arī šie likuma grozījumi ir fundamentāli svarīgi, lai tādiem gāzes patērētājiem kā "Latvenergo" būtu iespēja iegādāties gāzi citur, kas, iespējams, atsauksies arī uz elektroenerģijas tarifiem, proti, tie varētu samazināties.
Jau ziņots, ka iepriekš Enerģētikas likuma grozījumiem bija iesniegti vairāk nekā 100 dažādi priekšlikumi, starp kuriem bijuši gan tirgus atvēršanu paātrinoši, gan novilcinoši ierosinājumi.
Viens no strīdīgākajiem bija ierosinājums, kas ļautu lielajiem gāzes patērētājiem Latvijā, proti, AS "Latvenergo", AS "Rīgas siltums" un AS "Daugavpils siltums" jau tagad iegādāties gāzi no tirgotāja, kas atrodas ārpus Latvijas teritorijas, vai arī no cita tirgotāja Latvijā, kas nav LG. Tiesa, LG jau paudusi, ka par jebkādu savu monopoltiesību ierobežojumu pirms 2017.gada gatava vērsties tiesā.
Vēl viens no diskusijās aktīvāk apspriestajiem jautājumiem bija par to, vai esošajam monopolistam LG tomēr būtu piešķirams garāks termiņš uzņēmuma reorganizācijai. LG šaubās, vai deviņu mēnešu laikā - no 2017. gada aprīļa sākuma līdz decembra beigām - būs iespējams atrast pircēju jaunizveidotajam pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram. LG pēc gāzes tirgus atvēršanas varēs turpināt tirgot gāzi.
Tikmēr Eiropas Komisija ne reizi vien mudinājusi Latviju pasteigties ar gāzes tirgus atvēršanu, ko prasa tā sauktā Eiropas Savienības (ES) trešā enerģētikas pakete, saskaņā ar kuru ES gāzes un elektroenerģijas tirgum vajag kļūt vienotam.
Latvija ilgu laiku atlika LG sadali, pamatojoties uz kompānijas privatizācijas līgumā apsolītajām 20 gadu monopola tiesībām un uz to, ka bez Krievijas gāzes fiziski cita gāze Latvijā nebija pieejama. Taču situācija mainījās pirms pāris gadiem, kad Lietuvā darbu uzsāka Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, kur iespējams nopirkt ar kuģiem vesto gāzi.
